Šāds brīdinājums pausts ziņojumā, ko sagatavoja Īpašā komiteja par ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos ES, tostarp dezinformāciju. Ziņojumu Parlaments pieņēma plenārsesijā, 469 deputātiem balsojot "par", 71 — "pret" un 75 deputātiem atturoties, teikts paziņojumā.
"Ārvalstu iejaukšanās demokrātiskajos procesos rada arvien lielākus draudus ES dalībvalstu un ES drošībai, jo īpaši ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstību un Krievijas karu Ukrainā. Mums ir steidzami jārīkojas un ātri jāīsteno mūsu ieteikumi. Ir jāveic nozīmīgi un ilgstoši ieguldījumi mūsu demokrātiskajā noturībā, izmantojot tādu mūsu partneru kā Ukraina un Taivāna pieredzi," uzsver ziņotāja, ETP deputāte no Latvijas Sandra Kalniete.
Deputāti izceļ iejaukšanos tiešsaistes platformu darbībā, kritiskās infrastruktūras un stratēģisko sektoru aizsardzību, iejaukšanos vēlēšanu procesos, slēpto ārvalstu finansējumu politiskām darbībām un noturību pret kiberuzbrukumiem. Ziņojumā īpaši minēta Krievijas un Ķīnas iejaukšanās Eiropas Savienībā (ES), valstīs, kuras vēlas pievienoties ES, arī Rietumbalkānu valstīs, un globālo dienvidu valstīs.
Parlaments nosoda bīstamos dezinformācijas pakalpojumus, ko vēlēšanu procesu ietekmēšanai valsts un nevalstiskās struktūras var iegādāties, piemēram, tumšajā tīmeklī. Lai ES politisko sistēmu neietekmētu ar aizliegtiem finanšu darījumiem, kuru avots ir ārpus ES, deputāti mudina Eiropas Komisiju (EK) atvieglot ziedojumu izsekošanu un aicina dalībvalstis steidzami risināt jautājumus, kas saistīti ar ārpussavienības izcelsmes ziedojumiem politiskajām partijām.
Deputāti arī uzsver, ka, ārvalstu uzņēmumiem iegūstot ietekmi pār ES kritisko infrastruktūru, rodas ekonomiskās atkarības, spiegošanas un sabotāžas risks. Ķīnas kuģniecības uzņēmumi ir ieguvuši akciju kontrolpaketi vai ievērojamu to daļu vairāk nekā 20 Eiropas ostās. Deputāti arī iesaka aizliegt lietotni "TikTok" visos valsts pārvaldes līmeņos un ES iestādēs un aicina Padomi un Komisiju neizmantot iekārtas un programmatūru, ko izstrādājuši uzņēmumi no tādām augsta riska valstīm kā Ķīna un Krievija, piemēram, uzņēmumi "ByteDance", "Huawei", "ZTE", "Kaspersky", "NtechLab" vai "Nuctech".
Parlaments vēlas, lai Eiropas Savienībai būtu koordinēta stratēģija, kurā līdztekus jaunu iniciatīvu ieviešanai tiktu stiprināti arī esošie pasākumi. Deputāti arī aicina nodrošināt pienācīgu finansējumu cīņai pret dezinformāciju un demokrātisko procesu stiprināšanai. Deputāti pieprasa Komisijai izstrādāt efektīvu Demokrātijas aizsardzības tiesību aktu paketi, kā arī noteikumus, ar kuriem vērsties pret hibrīddraudiem Eiropas Savienībā un kuros ņemti vērā Konferencē par Eiropas nākotni paustie ierosinājumi. Viņi vēlas arī izveidot pastāvīgu Eiropas Parlamenta struktūru, kas uzraudzītu ārvalstu iejaukšanos un cīnītos pret to.
Ziņojumā izvērtēts, kā tiek īstenota 2022. gada martā pieņemtā rezolūcija par ārvalstu iejaukšanos. Ziņojuma sagatavošanai Eiropas Parlamenta deputāti tikās ar valstu, Eiropas un starptautiskajiem politikas veidotājiem, ES dalībvalstu drošības dienestiem, kā arī ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru Rīgā, Eiropas Izcilības centru hibrīddraudu novēršanai Helsinkos, Austrālijas valdību un iestādēm, attiecīgajām ANO struktūrām Ņujorkā un arī ar attiecīgajiem Ukrainas pārstāvjiem un iestādēm Kijivā.