Eiropas Savienības (ES) valstis "konsekventi atstājušas novārtā Afganistānas iedzīvotāju vajadzības", atsaucoties uz trešdien publicētu Starptautiskās glābšanas komitejas (IRC) ziņojumu, vēsta medijs CNN.
Ziņojumā atklāts, ka tikai 271 no vairāk nekā 270 000 Afganistānas iedzīvotāju, kuri lūguši pastāvīgu aizsardzību, tika izmitināts kādā no Eiropas valstīm 2022. gadā.
IRC ziņojumā norādīts, ka Afganistānas iedzīvotāji ir trešā lielākā bēgļu populācija pasaulē. Gandrīz divus gadus pēc tam, kad grupējums "Taliban" pārņēma kontroli valstī, daudziem afgāņiem joprojām nav iespēju nonākt drošībā Eiropā.
Ziņojumā izcelti nozīmīgi šķēršļi Afganistānas bēgļiem Eiropā, tostarp izmitināšanas atcelšana, piespiedu aizvešana atpakaļ uz Afganistānu, šķērši godīgām patvēruma procedūrām un ilgs laiks, kas jāpavada aizturēšanas centros.
IRC norāda, ka, kopš "Taliban" pārņēma varu valstī, Vācija ir bijusi ES centienu uzņemt afgāņu bēgļus priekšgalā. Komiteja izteica bažas par valsts izveidoto programmu. Pagājušā gada oktobrī Vācijas valdība paziņoja par programmu, kuras mērķis ir katru mēnesi līdz 2025. gada septembrim uzņemt līdz pat 1000 Afganistānas bēgļu. IRC ziņojumā norāda, ka līdz šī gada maijam Vācijā caur šo programmu nav ieradies neviens afgāņu bēglis.
Vācijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Kristofers Burgers sarunā ar CNN komentēja, ka par IRC ziņojumu nav informēts un valdība strādā zem liela spiediena, lai pēc iespējas ātrāk sakārtotu visas drošības procedūras cilvēkiem, kuri pamet Afganistānu. Tas nepieciešams, lai uzņemšana varētu norisināties ātri, skaidroja Burgers.
Pēc pārstāvja teiktā Vācija kopš 2021. gada valstī ir uzņēmusi vairāk nekā 30 000 bēgļu. Varasiestādes esot satrauktas par to iedzīvotāju nogādāšanu drošībā, kuri šobrīd atrodas "ļoti nedrošā situācijā".
"Taliban" grupējums varu valstī pārņēma 2021. gada augustā, kad ASV un NATO karaspēks pēc 20 gadu ilguša militārā konflikta pameta valsts teritoriju. Kopš tā laika humānā situācija valstī ir pasliktinājusies. IRC ziņo, ka aptuveni divām trešdaļām no Afganistānas populācijas ir nepieciešama šī palīdzība.
Pēc tam, kad grupējums pārņēma varu Afganistānā, ASV un to sabiedrotie iesaldēja aptuveni septiņus miljardus dolāru no valsts ārējām rezervēm un pārtrauca starptautisko finansējumu, kas smagi ietekmēja no ārvalstu palīdzības atkarīgo ekonomiku, skaidro medijs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
