Vienošanos par Zviedrijas pievienošanos NATO varētu pieņemt līdz nākamā mēneša samitam Lietuvā, pēc tikšanās ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu svētdien paziņoja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, vēsta aģentūra "Reuters".
Stoltenbergs skaidroja, ka šomēnes amatpersonas no Turcijas, Zviedrijas un Somijas tiksies, lai censtos pārvarēt iebildumus no Turcijas un Ungārijas, kas novilcinājuši Stokholmas pievienošanos aliansei.
Nedēļu pēc Erdogana atkārtotas ievēlēšanas prezidenta amatā abi līderi tikās Stambulā. Ģenerālsekretārs aģentūrai komentēja, ka līdz jūlija samitam Viļņā ir svarīgi izmantot laiku, lai panāktu šo vienošanos.
Martā Turcija ratificēja Somijas pieteikumu dalībai aliansei, tomēr tā joprojām iebilst pret Zviedrijas pievienošanos NATO, tāpat kā Ungārija. Turcija skaidro, ka Zviedrijā atrodas kaujinieku grupējumu dalībnieki, kurus Ankara uzskata par teroristiem.
"Zviedrija ir spērusi konkrētus soļus, lai kliedētu Turcijas bažas," komentēja Stoltenbergs, atsaucoties uz izmaiņām valsts konstitūcijā, kā arī pretterorisma sadarbības pastiprināšanu ar Ankaru.
Turcijas prezidenta vēlēšanas maija beigās norisinājās vienlaicīgi ar demonstrācijām Stokholmā, kur dalībnieki protestēja pret valsts pievienošanos NATO. Stoltenbergs skaidroja, ka Zviedrijā demonstrācijas nav nelikumīgas.
"Mums ir jāiezīmē atšķirība starp protestiem un terorismu. Nelikumīgi ir atbalstīt un finansēt teroristu organizācijas, tomēr piedalīties demonstrācijās un neatbalstīt NATO vai konkrētas alianses dalībvalstis nav nelikumīgi. Tā ir daļa no demokrātiskām vērtībām, ko visiem vajadzētu aizsargāt," uzsvēra Stoltenbergs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
