dronu uzbrukums Kremlim
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Ukraina Krievijā ir izveidojusi aģentu un atbalstītāju tīklu, kuri tiek iesaistīti diversijās Krievijas teritorijā, un apgādā tos ar bezpilota lidaparātiem uzbrukumu veikšanai, atsaucoties uz avotiem, kuri ir informēti par ASV izlūkdienestu datiem, vēsta raidsabiedrība CNN.

Amerikāņu amatpersonas uzskata, ka šie Ukrainu atbalstošie aģenti īstenoja maija sākumā notikušo bezpilota lidaparātu uzbrukumu Kremlim, palaižot dronus no pašas Krievijas teritorijas.


Neesot gan skaidrs, vai citus pēdējā laika dronu uzbrukumus, tostarp Maskavā un Piemaskavā, arī ir realizējuši šī tīkla aģenti.

Saskaņā ar avotu atklāto informāciju diversantiem piegādāti Ukrainā ražoti droni. ASV amatpersonu rīcībā neesot pierādījumu, ka uzbrukumos būtu izmantoti amerikāņu ieroči.

Nav skaidri zināms, kā Ukrainas dienestiem izdevies nogādāt dronus Krievijā, bet divi CNN avoti skaidro, ka ir izveidoti labi izmēģināti kontrabandas maršruti, pa kuriem nogādāt bezpilota lidaparātus vai to detaļas.

Kādas Eiropas valsts izlūkdienesta pārstāvis medijam skaidro, ka Krievijas-Ukrainas robeža ir plaša un grūti izkontrolējama, tāpēc labi piemērota kontrabandai. "Tā ir Krievijas perifērija. Izdzīvošana ir katra paša problēma, tāpēc skaidra nauda dara brīnumus," tā avots.

Publiski augsta ranga ASV amatpersonas nosoda uzbrukumus Krievijas teritorijā, taču privātās sarunas ar CNN amerikāņu un Rietumu ierēdņi to atzīst par "gudru militāro stratēģiju", kas var novirzīt Krievijas resursus pašas teritorijas aizsardzībai.

Atgādinām, ka Krievijas pierobežā vairākus reidus jau veikušas Ukrainas pusē karojošu krievu vienības.

"Krievijas pavēlniecība tagad atrodas smagas dilemas priekšā – stiprināt aizsardzību Krievijas pierobežas reģionos vai stiprināt savas robežas okupētajā Ukrainā," nesen bija teikts Lielbritānijas izlūkdienestu ziņojumā.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!