Ukrainas spēki pie Bahmutas pārgājuši no aizsardzības uz uzbrukumu un ir spējuši būtiski pavirzīties virknē sektoru, "Telegram" kanāla paziņojusi Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Anna Maļara.
"Bahmutas virzienā mūsu karavīri ir pārgājuši no aizsardzības uzbrukumā. Aizvadītās diennakts laikā esam pavirzījušies dažādos Bahmutas sektoros no 200 līdz 1100 metriem. Ienaidnieks šajā virzienā pārgājis aizsardzībā, cenšas noturēt ieņemtās pozīcijas. Tagad ienaidnieks aizsardzībai šajā virzienā savelk savas rezerves no aizmugures," raksta Maļara.
Viņa norāda, ka algotņi no "Vagner" grupējuma palikuši vietām aizmugures vienībās, bet galvenais kaujas spēks no Krievijas puses tagad ir regulārā armija, tostarp desantnieki.
Ministrija jau nedēļas sākumā ziņoja, ka Ukrainas armija Bahmutas rajonā uzbrūk plašā frontē.
Savukārt Lielbritānijas Aizsardzības ministrija pagājušajā nedēļā ziņoja, ka okupanti zaudē militāro iniciatīvu Ukrainā un vairāk reaģē uz Ukrainas darbībām, nevis virzās uz saviem mērķiem.
Jau maijā sāka pienākt ziņas par Ukrainas pretuzbrukumiem un taktiskiem panākumiem Bahmutas flangos un eksperti lēsa, ka Ukraina pārņēmusi taktisko iniciatīvu.
Krievijas spēki Bahmutu centās ieņemt mēnešiem ilgi, netaupot ne karavīrus, ne resursus. "Vagner" vadītājs Jevgēnijs Prigožins Bahmutas ieņemšanu pasludināja 20. maijā, kad jau bija zināms par ukraiņu panākumiem flangos. Savukārt Kijiva norādīja, ka tās spēki joprojām saglabāja kontroli pār nelielu pilsētas daļu.
Domnīcas ISW analītiķi sprieda, ka pēc Bahmutas operācijas "Vagner" nebūs spējīgi turpināt operācijas. Savukārt Ukraina ziņoja, ka algotņi pilsētu vasaras sākumā sāka pamest.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 6. jūnijā atklāja, ka kaujās par Bahmutu ukraiņi likvidējuši 21 tūkstoti "Vagner" algotņu un vēl 60 tūkstošus ievainojuši.
Maļaras trešdienas paziņojums izskan laikā, kad tiek gaidīts Ukrainas pretuzbrukums savu teritoriju atgūšanai un publiski nav zināms, vai pašlaik notiekošās operācijas ir gatavošanās šim uzbrukumam, vai jau daļa no tā.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
