NATO dalībvalstu grupa, iespējams, izlems par savu spēku nosūtīšanu uz Ukrainu, ja pārējās alianses sabiedrotās nedos Kijivai īstas drošības garantijas jūlijā gaidāmajā samitā, paziņojis bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.
Nedēļas sākumā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka pieņems uzaicinājumu uz NATO samitu Viļņā tikai tad, ja tas būs platforma dokumentu parakstīšanai par drošības garantijām Ukrainai, atgādina raidsabiedrības BBC krievu valodas dienests.
Rasmusens uzsver, ka rakstiskas drošības garantijas Ukrainai, iespējams, ārpus NATO rāmja, ir ļoti svarīgas. Šīm garantijām būtu jāattiecas uz izlūkdatu apmaiņu, kopīgām mācībām, munīcijas ražošanu, savietošanu ar NATO standartiem un pietiekama apjoma ieroču piegādēm, lai atturētu Krieviju no jauniem uzbrukumiem, atstāsta BBC.
"Ja NATO nespēs vienoties par skaidru Ukrainas ceļu, pastāv ticama iespēja, ka dažas valstis rīkosies individuālā kārtā. Mēs zinām, ka Polija ir ļoti apņēmusies sniegt Ukrainai konkrētu palīdzību. Un es nevaru izslēgt iespēju, ka Polija šajā kontekstā iesaistīsies vēl vairāk nacionālā līmenī, bet tai sekos Baltijas valstis – ļoti iespējams, ietverot iespēju nosūtīt karaspēku uz kaujas lauku," medijs citē Rasmusenu.
Rasmusens, kurš ir Ukrainas prezidenta padomnieks jautājumos par Ukrainas lomu turpmākajā Eiropas drošības arhitektūrā, pašlaik apceļo Eiropu un ASV, lai noskaidrotu valstu noskaņojumu pirms 11. jūlijā gaidāmā samita, raksta britu medijs "The Guardian".
"Domāju, ka poļi ir gatavi nopietni apsvērt iniciatīvas pārņemšanu savās rokās un pulcināt "labās gribas koalīciju", ja Ukraina neko nesaņems Viļņas samitā. Mēs nedrīkstam par zemu novērtēt poļu noskaņojumu: viņi jūt, ka Rietumeiropa pārāk ilgi ir attiekusies ieklausīties viņu brīdinājumos par Krievijas mentalitāti," tā Rasmusens.
Iepriekš Zelenskis atzina, ka Ukrainai nav iespējas iestāties NATO, kamēr rit karš: "Mēs esam adekvāti cilvēki un saprotam, ka nevienu NATO valsti mēs nevilksim iekšā karā."
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba pagājušajā nedēļā izteicās, ka Ukrainas iestāšanās NATO neizbeigtu pašreizējo karu, taču novērstu nākotnes konfliktus.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
