Foto: EPA/Scanpix/LETA
Kahovkas hidrolektrostacijas (HES) dambja sagraušana būtiski maina Hersonas apgabala frontes līnijas ģeogrāfiju un ainavu, kas lielā mērā ir ietekmējis Krievijas karaspēka pozīcijas Dņepras kreisajā krastā, savā ikdienas ziņojumā raksta ASV bāzētā domnīca "Institute For The Study Of War" (ISW).

Satelīta attēli liecina, ka ūdens straumes iznīcina okupantu aizsardzības nocietinājumus, sevišķi Olešku pilsētas apkārtnē un pie Hola Pristaņas, secina eksperti. Vietām visā aizsardzības līnijas garumā ūdens līmenis sasniedz vienstāvu mājas augstumu.

ISW analītiķi uzskata, ka situācija okupantu kontrolētajā Dņepras kreisajā krastā vēl radikāli mainīsies nākamo 72 stundu laikā.

Ukrainas pavēlniecība ziņo, ka Krievijas armija savus karavīrus un tehniku ir pārsviedusi 15 kilometrus no saskares līnijas. Pirms plūdiem tie atradās piecu kilometru attālumā.

Lielu bīstamību pašlaik rada Krievijas mīnu lauki – kadros no katastrofas zonas redzams, kā notiek mīnu eksplozijas zem ūdens.


Iepriekš Hersonas apgabala okupācijas iestādes apgalvoja, ka dambja pārrāvums Krievijas spēkiem nāk par labu, jo apgrūtina ukraiņu iespējas forsēt Dņepru. Taču savos paziņojumos okupācijas administrācijas vadītājs Vladimirs Saldo ignorē faktu, ka ir izpostīti nocietinājumi, kuru izveidei Krievija ir veltījusi daudz resursu. Tāpat nav zināms, cik daudz smago ieroču Krievija plūdu dēļ zaudējusi, atzīmē ISW.

Vēstīts, ka 6. jūnijā tika pārrauts Kahovkas HES dambis un Ukraina notikušajā vaino Krieviju, kas aizsprostu esot uzspridzinājusi.

Tā rezultātā izraisīta ekoloģiskās katastrofa un appludināta virkne apdzīvoto vietu abos Dņepras krastos. Labo krastu kontrolē Ukraina, bet kreisajā saimnieko okupanti, kuriem pārmesta cilvēku pamešana likteņa varā. Ūdens straumes aizskalojušas vairākas ēkas, bet daudz māju ir appludinātas.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!