Kahovkas HES: seismiskās stacijas katastrofas laikā fiksējušas sprādzienu  (7)

Izpēti veikusi Norvēģijas grupa NORSAR, kas Eiropā uzrauga seismiskos tīklus. Pētnieki norāda, ka eksplozija nogranda 6. jūnijā plkst. 2:54 pēc Ukrainas laika.

"Mēs redzam fokusētu enerģijas pulsu, kas tipiski ir eksplozija," skaidroja NORSAR seismologs Volkers Oje.

Tomēr eksperti norāda, ka seismiskie rādītāji nespēj noteikt sprādziena tiešu atrašanās vietu. Šobrīd zināms, ka sprādziens noticis aptuveni 20 līdz 30 kilometru rādiusā no dambja. Oje norāda, ka sprādzieni šajā Ukrainas teritorijā ir reti novērojami, līdz ar to, ja eksplozijas cēlonis nebūtu Kahovkas HES katastrofa, tā būtu neparasta sakritība.

Šis atklājums ir viens no pierādījumiem, kas šobrīd liecina par to, ka dambis, visticamāk, ticis spridzināts nevis sagruvis no spiediena vai nepareizas pārvaldības.

Dambis īpaši noslogots ir bijis pēdējo nedēļu laikā. Kā norāda medijs, pavasara lietus ūdenskrātuvi piepildīja līdz pašai augšai, kā rezultātā ūdens sācis līt pāri dambja malām. Dambim neesot bijis pietiekami daudz atvērtu slūžu, lai pārvaldītu plūsmu. Dambi kontrolēja Krievija, kura kopš aizvadītā gada novembra bija atvērusi tikai dažus no kopumā 28 dambja vārtiem. Līdz ar to līdz šim izteikti minējumi, ka dambis varēja sagrūt tā pārslodzes rezultātā.

Ceturtdien Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis preses konferencē aicināja starptautiski izmeklēt katastrofas cēloņus: "Pierādījumi ir uzmanīgi jāievāc un jāiesniedz. Bez starptautiskās izmeklēšanas komandām, mēs to izdarīt nevarēsim."

"Delfi" arī iepriekš ziņoja, ka Ukrainas Drošības dienests (SBU) savos sociālo tīklu profilos publiskoja pusotru minūti garu audio, kurā it kā dzirdama saruna divu Krievijas militārpersonu starpā. Sarunā okupanti atzīstot, ka dambja katastrofā vainojama viņu sabotāžas grupa, kas dambi uzspridzinājusi.