ASV prezidenta Džo Baiden administrācija plānojot Ukrainai nodot bruņusitēja šāviņus, kuri satur noplicinātu urānu, atsaucoties uz vārdā neminētām amatpersonām, vēsta laikraksts "The Wall Street Journal" (WSJ).
"Augsta ranga administrācijas ierēdnis "The Wall Street Journal" sacīja, ka nav nekādu būtisku šķēršļu munīcijas apstiprināšanai," raksta medijs.
Par jautājumu kā aprīkot 31 Ukrainai solīto "Abrams" tanku, iekšējās diskusijas notikušas vairākas nedēļas.
Kā skaidro laikraksts, Pentagons uzstājis, lai "Abrams" tiktu apgādāti ar noplicinātā urāna šāviņiem, kādus izmanto ASV armija un kas tiek raksturoti kā ļoti efektīvi pret Krievijas tankiem. Medijs raksta, ka ar šādu šāviņu pat no attāluma var caursist krievu tanku priekšējās bruņas.
Pašlaik ukraiņu tankisti Vācijā apgūst darbu ar "Abrams" tankiem.
"Rand Corporation" militārais analītiķis un bijušais amerikāņu artilērijas virsnieks Skots Bostons stāsta, ka tāds šāviņš "sit kā kravas vilciens". Tas ir ļoti garš un blīvs, tādā veidā virzot lielu kinētisko enerģiju vienā iznīcināmās bruņutehnikas punktā.
Iepriekš jau vēstīts, ka par lēmumu piešķirt Ukrainai noplicinātā urāna šāviņus "Challenger" tankiem martā paziņoja Lielbritānija.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.