Armēnija piektdien apsūdzējusi Azerbaidžānu "etniskajā tīrīšanā" Kalnu Karabahā.
Azerbaidžāna 23. aprīlī izveidoja kontrolpunktu pie ieejas Lačinas koridorā, kas ir vienīgā teritorijas josla, kas savieno Armēniju un Kalnu Karabahu.
Pirms tam Azerbaidžānas vides aktīvisti mēnešiem ilgi bloķēja šo ceļu. Erevāna apgalvoja, ka blokāde radījusi humāno krīzi Kalnu Karabahā, kur trūkst degvielas un pārtikas. Azerbaidžāna savukārt uzsvēra, ka civilais transports Lačinas koridorā neesot traucēts.
Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans šodien norādīja, ka humānā situācija Kalnu Karabahā ir ievērojami pasliktinājusies kopš Baku ceturtdien nobloķēja satiksmi pa šo ceļu.
Pašinjans paziņoja, ka pārtikas produktu piegāde Kalnu Karabahai ir praktiski apsīkusi un ka pacientus liedz nogādāt uz slimnīcām Armēnijā. Baku "rīcība pierāda, ka Azerbaidžāna pieturas pie etniskās tīrīšanas politikas Kalnu Karabahā", paziņoja Pašinjans.
ANO Starptautiskā tiesa 22. februārī nolēma, ka Azerbaidžānai jānodrošina kustības brīvība Lačinas koridorā. 24. maijā Armēnija lūdza ANO Starptautisko tiesu uzdot Azerbaidžānai pārtraukt Lačinas koridora blokādi.
2020. gadā uzliesmojusī karadarbība Armēnijas un Azerbaidžānas starpā, kas ilga sešas nedēļas, beidzās, kad abas valstis ar Krievijas starpniecību noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu.
Saskaņā ar vienošanos armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus tā dēvētās drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90. gadiem atradās armēņu kontrolē.
Neskatoties uz Armēnijas un Azerbaidžānas miera sarunām ASV un Eiropas Savienības (ES) paspārnē, uz abu valstu robežas bieži notiek sadursmes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
