Ukrainas spēki varētu uz laiku apturēt pretuzbrukumu, lai pārskatītu savu taktiku turpmākajām operācijām, savā ikdienas ziņojumā par situāciju frontē raksta ASV bāzētā domnīca "Institute For The Study Of War" (ISW).
Analītiķi atsaucas uz Igaunijas Aizsardzības spēku Izlūkošanas centra vadītāja pulkveža Margo Grosberga 16. jūnijā teikto, ka "mēs neredzēsim ofensīvu nākamās septiņas dienas".
Savukārt laikraksts "The Wall Street Journal" 17. jūnijā ziņoja, ka Ukrainas spēki "pēdējās dienās ir lielākoties apturējuši savus uzbrukumus", ukraiņu pavēlniecībai pārskatot taktiku.
Šīs ziņas saskan ar paša ISW neseniem novērojumiem par Ukrainas lokālo pretuzbrukumu mērogu un pieeju Ukrainas dienvidos un austrumos. Domnīca atgādina, ka Ukraina līdz šim nav iesaistījusi lielāko daļu pretuzbrukumam pieejamo spēku un nav sākusi savus galvenos pretuzbrukuma centienus.
Operatīvā pauze ir izplatīta iezīme lielās uzbrukuma operācijās, un tā nenozīmē Ukrainas pretuzbrukuma beigas, skaidro ISW.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
