Foto: AFP/Scanpix/LETA
Pasaulē nav nevienas starptautiskas struktūras, kas varētu piedāvāt mehānismu deportēto bērnu nogādāšanai atpakaļ Ukrainā, paziņojusi Ukrainas prezidenta padomniece bērnu tiesību jautājumos Darja Herasimčuka.

"Deportēto bērnu jautājumā mēs esam nodevuši visus pieejamos sarakstus un personisko informāciju noteiktām starptautiskām organizācijām. Diemžēl nekādas atgriezeniskas darbības nav notikušas," intervijā ziņu aģentūrai "Interfax-Ukraina" sacīja Herasimčuka.

Viņasprāt, pasaulē nav starptautiskas struktūras, kas varētu piedāvāt efektīvu mehānismu deportēto bērnu nogādāšanai atpakaļ Ukrainā.

Ukraina ir ieraudzījusi, ka pasaulē trūkst sistēmas bērnu aizsardzībai, sacīja Herasimčuka, piebilstot, ka šāda sistēma nepastāv. Viņa norādīja, ka starptautiskajās tiesībās ir labi un skaidri formulēti dokumenti, piemēram, Ženēvas konvencija un ANO Konvencija par bērna tiesībām, un teorētiski tiem vajadzētu darboties, ja visi parakstītāji ievērotu šos noteikumus. Taču vienai valstij, kas parakstījusi šos dokumentus, ir nospļauties par tiem.

"Tā tos lasa pa savam un visas savas darbības argumentē, kā pati vēlas," sacīja Herasimčuka, acīmredzot, runājot par Krieviju.

"Visa pasaule cerēja uz organizāciju, kurai ir visplašākās pilnvaras šajā virzienā, ja runājam par deportētajiem un piespiedu kārtā pārvietotajiem, proti, Starptautisko Sarkanā Krusta komiteju," sacīja Herasimčuka, norādot, ka tagad runa ir ne tikai par deportētajiem, bet arī Kahovkas HES sagraušanas upuriem. Arī šajā situācijā daudzi cerēja uz Starptautisko Sarkanā Krusta komiteju, ka tā būs pirmā notikuma vietā un glābs cilvēkus, bet tā, diemžēl, nenotika, sacīja Herasimčuka.

pārmetusi Maskavai, ka tā liedz ANO palīdzības organizāciju darbiniekiem piekļūt Krievijas okupētajiem apgabaliem, ko skāruši plūdi pēc Kahovkas HES uzspridzināšanas.

Krievija liedz ANO piekļūt Kahovkas HES katastrofas vietai


ANO humānās palīdzības koordinatore Ukrainā Denīze Brauna svētdien paziņoja, ka ANO sazinājusies ar Maskavu un Kijivu jautājumā par postažu, ko radījusi Kahovkas HES uzspridzināšana.

Krievijas valdība līdz šim ir noraidījusi ANO lūgumu ļaut piekļūt apgabaliem, kas atrodas tās pagaidu kontrolē, sacīja Brauna. "Mēs mudinām Krievijas varasiestādes rīkoties saskaņā ar starptautiskajās cilvēktiesībās noteiktajām saistībām," viņa piebilda.

Ekskluzīvi bezpilota lidaparāta uzņemti fotoattēli un ziņu aģentūras AP iegūtā informācija liecina, ka Krievijai bija līdzekļi, motīvs un iespēja uzspridzināt Krievijas kontrolē esošo Kahovkas HES.

HES atrodas uz Dņepras upes, kas veido frontes līniju starp Krievijas un Ukrainas spēkiem, kas izvietpjušies attiecīgi austrumu un rietumu krastos. Vairāki analītiķi uzskata, ka aizsprosta pārrāvums ir Krievijas centieni izjaukt Ukrainas pretuzbrukumu Hersonas reģionā.

Lielbritānijas Aizsardzības ministrija pirmdien paziņoja, ka Krievija nesen no Dņepras krastiem pārvietojusi vairākus tūkstošus karavīru, lai nostiprinātu savas pozīcijas Zaporižjas un Bahmutas sektoros, kur, kā ziņots, notikušas smagas kaujas. Krievija, visticamāk, uzskata, ka pēc aizsprosta sagraušanas liels Ukrainas uzbrukums pāri Dņeprai ir mazticams, norādīja Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.

Tikmēr Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara atklāja, ka Ukrainas armija divu nedēļu laikā ir atbrīvojusi astoņas apdzīvotas vietas Berdjanskas un Melitopoles virzienos un pavirzījusies līdz septiņiem kilometriem dziļāk teritorijā, ko iepriekš bija okupējusi Krievija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!