Īrijā debatē par valsts tradicionālo neitralitāti

Reaģējot uz Krievijas agresiju, no savas tradicionālās neitralitātes politikas iepriekš jau atteikusies Somija un Zviedrija, kas pērn pieņēma lēmumu pievienoties NATO.

Debates par iespējamo iestāšanos NATO Īrijā ir uzkurinājušas kaislības, jo draud mainīt līdzšinējo ārpolitikas kursu, ko kopš Otrā pasaules kara sākuma ir ievērojušas faktiski visas valdības.

Pagājušajā nedēļā prezidents Maikls Higinss, neskatoties uz to, ka viņa loma ārpolitikas veidošanā pamatā ir tikai simboliska, apsūdzēja valdību par "spēlēšanos ar uguni".

Intervijā svētdienās iznākošajam nedēļrakstam "Business Post" Higinss izteicies, ka Īrija ārpolitikā atrodas "visbīstamākajā brīdī", un tās pašreizējo stāvokli raksturoja kā "dreifu".

Tikmēr premjerministrs Leo Varadkars, cenšoties mazināt neitralitātes atbalstītāju bažas, uzrunā parlamenta apakšpalātā otrdien paziņoja, ka debates rosinātas bez "slēptas dienaskārtības" un ka tajās tikšot iztirzāts plašs aizsardzības jautājumu loks.

"Mēs ļoti skaidri apzināmies, kāda ir mūsu politika. Mēs negatavojamies pievienoties NATO vai kādai citai militārai aliansei. Mēs gatavojamies ieguldīt līdzekļus savos aizsardzības spēkos," uzsvēra Varadkars.

Sabiedriskā apspriešana sāksies Korkā, Īrijas dienvidos, un piektdien turpināsies Golvejā, rietumu piekrastē, bet nākamnedēļ pirmdien un otrdien noslēgsies Dublinā.

Dalībai forumā, kurā tiks uzklausīti starptautiskās drošības eksperti, kā arī pilsoniskās sabiedrības un nevalstisko organizāciju pārstāvji, reģistrējušies aptuveni 1200 pilsoņu, kas iesnieguši vairāk nekā 300 priekšlikumu.

Īrija pastāvīgi ievērojami atpaliek no citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm aizsardzības izdevumu ziņā, un kritiķi Dublinai pārmet, ka drošības jomā tā paļaujas uz kaimiņvalstīm. Pat pērn, kad Krievijas agresija pret Ukrainu, nopietni satricināja visu līdzšinējo Eiropas drošības sistēmu, Īrija aizsardzībai atvēlēja vien 1,1 miljardu eiro.

Neskatoties uz to, Īrijas nelielie aizsardzības spēki, kuros dien tikai 8500 vīru, tradicionāli ir iesaistījušies starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās, un pašlaik vairāk nekā 500 īru karavīru atrodas ārvalstu misijās, galvenokārt ANO miera uzturētāju sastāvā Libānā.

Pēc cauruļvadu "Nord Stream" uzspridzināšanas pagājušajā gadā Baltijas jūrā, Krievijas karakuģu biežā klātbūtne pie Īrijas krastiem ir izraisījusi Dublinas, ES un NATO bažas par iespējamo transatlantisko kabeļu apdraudējumu.

Saskaņā ar Karaliskā Apvienoto dienestu institūta datiem Īrijai ir tikai seši jūras patruļkuģi, kurus atbalsta divas jūras patruļlidmašīnas, kas uzrauga valsts ekskluzīvo ekonomisko zonu, kura veido 16 % no ES teritoriālajiem ūdeņiem.

Pirms publiskajām debatēm valdība uzsvērusi, ka jānovērtē arī kiberdraudi, jo jau 2021. gadā krievu hakeru bandas īstenots izspiedējvīrusa uzbrukums paralizēja Īrijas valsts veselības aprūpes sistēmu.

Saskaņā ar aptauju, ko pēc laikraksta "Irish Times" pasūtījuma jūnijā veica sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums "Ipsos", neitralitātes politiku joprojām atbalsta 61% īru.

Tomēr 55 procenti aptaujāto atbalsta "ievērojamu militāro spēju palielināšanu".

Pagājušajā gadā valdība paziņoja, ka līdz 2028. gadam palielinās aizsardzības izdevumus līdz 1,5 miljardiem eiro, un tas būs lielākais aizsardzības finansējuma pieaugums Īrijas vēsturē.

Februārī Dublina parakstīja līgumu par dalību ES militārās palīdzības misijā Ukrainā. Īrija apņēmusies ukraiņu militārpersonu apmācībā iesaistīt 30 īru instruktorus.

Neitralitātes politika tika izstrādāta pēc Īrijas asiņainās cīņas par neatkarību no Lielbritānijas un tai sekojošā pilsoņkara, 1937.gadā dibinot Īrijas Republiku, lai gan valsts konstitūcijā tā nav definēta.

Tomēr nākamās valdības ir ievērojušas precedentu, kas tika iedibināts ar toreizējā premjerministra Īmona de Valeras pretrunīgi vērtēto lēmumu, sākoties Otrajam pasaules karam, saglabāt neitralitāti.