Piektdien stājušās spēkā jaunās Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju, kuru mērķis ir sodīt Maskavu par iebrukumu Ukrainā un mazināt tās kaujasspējas.
Šī ir jau 11. ES sankciju kārta, un šoreiz tā lielā mērā paredz pasākumus, kuru mērķis ir novērst iepriekš noteikto sankciju apiešanu, taču "melnajā sarakstā" nonācis mazāks skaits Ķīnas uzņēmumu, nekā sākotnēji plānots.
Jaunā sankciju pakete paredz iespēju ierobežot atsevišķu preču eksportu uz valstīm, caur kurām preces, kuru eksports uz Krieviju jau iepriekš aizliegts, tomēr tiek nogādātas Krievijā, apejot tiešos eksporta ierobežojumus, teikts Eiropas Komisijas (EK) paziņojumā presei.
87 uzņēmumiem tagad piemēroti stingrāki eksporta ierobežojumi, kas attiecas uz progresīvo tehnoloģiju precēm un precēm, kuras var izmantot gan militāriem, gan civiliem mērķiem.
Starp uzņēmumiem, kam piemērotas sankcijas, ir Uzbekistānā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Sīrijā, Armēnijā un Ķīnā reģistrētas kompānijas, tomēr galīgajā sarakstā iekļauti tikai trīs ķīniešu uzņēmumi.
EK sākotnēji ierosināja noteikt sankcijas lielākam skaitam Ķīnas uzņēmumu, taču tas izraisīja dažu ES dalībvalstu bažas par iespējamiem pretpasākumiem no bloka lielākā tirdzniecības partnera puses.
Saskaņā ar jaunajām sankcijām kuģiem, kas tiek turēti aizdomās par jau esošā Krievijas naftas importa aizlieguma pārkāpšanu vai par naftas cenu griestu apiešanu, var aizliegt iebraukšanu ES ostās.
Šis aizliegums attieksies arī uz kuģiem, kas, pārvadājot Krievijas naftu, manipulē ar navigācijas izsekošanas sistēmām vai tās izslēdz.
Arī kravas automašīnām ar Krievijas piekabēm vai puspiekabēm ir aizliegts pārvadāt preces uz ES.
Turklāt jaunie eksporta ierobežojumi attiecas uz 15 tehnoloģiskām precēm, kas atrastas Ukrainas kaujas laukā, un uz iekārtām, kas nepieciešamas šo preču ražošanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
