Rostovā pie Donas "Vagner" gandrīz noteikti ir ieņēmis galvenos drošības objektus, tostarp štābu, kas vada Krievijas militārās operācijas Ukrainā, teikts jaunākajā izlūkošanas informācijā, kuru publicējusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.
Londona atgādina, ka agrās 24. jūnija rīta stundās nesaskaņas starp Jevgeņija Prigožina vadīto algotņu grupējumu "Vagner" un Krievijas Aizsardzības ministriju (AM) pārauga atklātā militārā konfrontācijā.
Operācijā, ko Prigožins raksturoja kā "brīvības gājienu", "Vagner" grupējuma spēki no okupētās Ukrainas šķērsoja Krieviju vismaz divās vietās. Rostovā pie Donas "Vagner" gandrīz noteikti ir ieņēmis galvenos drošības objektus, tostarp štābu, kas vada Krievijas militārās operācijas Ukrainā, norāda Lielbritānijas ministrija.
Citas "Vagner" vienības virzās uz ziemeļiem cauri Voreņežas apgabalam, gandrīz noteikti cenšoties nokļūt Maskavā. Ņemot vērā to, ka pierādījumi par "Vagner" un Krievijas drošības spēku cīņām ir ierobežoti, dažas vienības, iespējams, ir bijušas pasīvas, piekāpjoties "Vagner". Tuvākajās stundās Krievijas drošības spēku un jo īpaši Krievijas Nacionālās gvardes lojalitāte būs atslēgas elements, kas izšķirs to, kā atrisināsies krīze. Šis ir nozīmīgākais izaicinājums Krievijas valstij pēdējā laikā, noslēgumā raksta britu izlūki.
"Delfi" Līgonakts garumā vēstīja par pašreiz notiekošo Krievijā: Prigožins sestdien apsūdzēja Maskavu nāvējošos raķešu uzbrukumos algotņu vienībām un apsolīja par to atriebties. Viņš solīja spert visus nepieciešamos soļus, lai gāztu valsts militāro vadību, piedraudot, ka viņa vadītie spēki "iznīcinās visu" savā ceļā.
Drīz pēc tam Prigožina paziņojumiem Krievijas Federālais drošības dienests (FSB) paziņoja, ka sāk izmeklēšanu par aicinājumiem sarīkot "bruņotu sacelšanos".
Tikmēr Maskavā jau kopš vakardienas rit pastiprināti drošības pasākumi, centrā manīta militārā tehnika, valsts iestādes var aizliegt publiskus pasākumus.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
