Zviedrijai ir jāpārtrauc Kurdistānas strādnieku partijas (PKK) atbalstītāju protesti Stokholmā, lai saņemtu zaļo gaismu tās dalībai NATO, alianses ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam paziņojis Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.
Erdogans svētdien telefonsarunā Stoltenbergam sacīja, ka Turcijai ir konstruktīva attieksme, taču Zviedrijas "terorisma" likumu maiņa, lai apmierinātu Ankaras prasības, bija "bezjēdzīga", kamēr PKK atbalstītāji turpina rīkot protestus valstī, raksta "Al Jazeera".
Turcija ir iebildusi pret Zviedrijas centieniem pievienoties Rietumu militārajai aliansei, atsaucoties uz drošības bažām, taču bloka dalībvalstis un NATO vadītājs ir paudis cerību, ka tā pievienosies NATO jau tuvākajā laikā.
Somija pievienojās NATO aprīlī, bet Turcija turpina bloķēt Zviedrijas dalību. Pagājušajā nedēļā Erdogans sacīja, ka nevajadzētu gaidīt zaļo gaismu no Ankaras jūlijā paredzētajā NATO samitā Viļņā, ja vien Stokholma nenovērsīs "pret Turciju vērstus" protestus.
Ankara norāda, ka Zviedrijā atrodas "teroristu" grupējumu dalībnieki, jo īpaši tie, kas pieder PKK, kuru Turcija, Eiropas Savienība un ASV ir atzinušas par teroristu organizāciju. Zviedrija nesen ieviesa jaunu likumu, lai apgrūtinātu "teroristu grupu" finansēšanu vai atbalstu, bet, pēc Ankaras teiktā, šāds solis nav pietiekami pārliecinošs.
Zviedrijas ārlietu ministrs Tobiass Bilstroms trešdien sacīja, ka Turcijas parlamentam jāsāk Zviedrijas pievienošanās NATO ratifikācija, jo Stokholma ir izpildījusi savas saistības saskaņā ar vienošanos ar Ankaru.
Zviedrija un Somija pagājušajā gadā atteicās no gadu desmitiem ilgās militārās neitralitātes politikas un iesniedza pieteikumu dalībai NATO pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
