Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Polija, Eiropas Savienības lielākā frontes līnijas valsts, ir atgriezusies apritē. Kritika par populistiskās labējās valdības antidemokrātisko uzvedību, tostarp tiesu un sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu politizēšanu, lielākoties ir pieklususi, jo Polijai ir galvenā loma Rietumu ieroču un cita militārā atbalsta nodošanā Ukrainai. Un, kamēr valdošā partija "Likums un taisnīgums" šo lomu ir izmantojusi, lai izolētu sevi no ES spiediena, tās centieni savilkt varas grožus var izraisīt pretreakciju iekšzemē.
Polijas Zinātņu akadēmijas Slāvistikas institūta profesore Irēna Grudzinska-Grosa sarunājas ar "Gazeta Wyborcza" galveno redaktoru Ādamu Mičņiku.
Šobrīd Polijā notiek daudz kas. Pirmkārt, valdība pirms šoruden gaidāmajām vispārējām vēlēšanām izveidojusi komisiju, kas izmeklē "Krievijas ietekmi", ko daudzi uzskata par tiešiem centieniem diskvalificēt opozīcijas līderi Donaldu Tusku. Atbildot uz to, visas demokrātiskās opozīcijas partijas, kā arī simtiem tūkstošu poļu 4. jūnijā iznāca protestā pret "Tuska likumu". Vai mēs varam sagaidīt šo grupu apvienošanos pirms vēlēšanām?
Jā, visi, kas piedalījās, apjauta, ka tā bija lielākā demonstrācija, kurai viņi ir pievienojušies kopš 1989. gada sākuma, proti, kopš komunisma beigām Polijā
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
