Berlīne un Parīze kritizētas par bezdarbību ES aizsardzības jautājumos

Ziņojumā izcelts, ka šobrīd trūkumi Eiropas aizsardzībā novērojami tieši politiskajā vadībā. Pat apzinoties to, ka Eiropa savu aizsardzību, kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, ir manāmi uzlabojusi, ziņojumā norādīts, ka eiropieši nav pietiekami sagatavoti šī brīža globālās bīstamības riskiem.

Konkrēti izcelta bezdarbība no Vācijas un Francijas puses laikā, kad Eiropas līderi aktīvi norāda uz Eiropas Savienības (ES) gatavību sniegt atbalstu Kijivai.

"Kanclera Olafa Šolca valdības laikā pie varas Vācija saskārusies ar kritiku par tās bezdarbību ES aizsardzības jautājumos. Savukārt Francija īsteno šauras rūpnieciskas, nevis kolektīvas Eiropas intereses," norādīts dokumentā.

Secināts, ka abu valstu neizlēmība ieroču piegādēs Ukrainai, kā arī vēsturiskā Austrumeiropiešu baiļu no Krievijas ignorēšana, ir radījusi paliekošus bojājumus reģiona uzticībai abām valstīm un kopīgajām aizsardzības iniciatīvām.

"Delfi" iepriekš vairākkārt ziņojuši par pret abām valstīm vērsto kritiku. Īpaši par Francijas prezidenta Emanuela Makrona izteikumiem, tostarp to, ka viņš nevēlas redzēt kā Kremļa zaudējums karā ar Ukrainu iznīcina Krieviju. Tāpat asu kritiku Francijas prezidents izpelnījās, kad aprīlī viesojās Ķīnā, kurai ir draudzīgas attiecības ar Krieviju. Toreiz prezidents aktualizēja ideoloģiju, ka Eiropai nevajadzētu kļūt par "sekotāju" nedz Vašingtonai, nedz Pekinai, nedz arī pieļaut, ka tā tiek ierauta eskalācijā Taivānas dēļ. Tas izraisīja negatīvu reakciju no ASV līderiem, no kuriem daži sacīja, ka, "ja Eiropa neieņems pozīciju Taivānas un Ķīnas konfliktā, tad, varbūt, ASV vajadzētu palikt neitrāliem Krievijas agresijā pret Ukrainu". Savukārt Vācija kritizēta par tās vilcināšanos tanku piegādēs Ukrainai.