Eiropas Savienība (ES) varētu iegūt trīs miljardus eiro gadā Ukrainas atjaunošanai, uzliekot nodokli procentiem, ko gūst blokā iesaldētie Krievijas centrālās bankas aktīvi, piektdien pēc Eiropas Savienības līderu samita Briselē paziņojis Beļģijas premjerministrs Aleksandrs de Kro.
Sodot Krieviju par iebrukumu Ukrainā, ES ir iesaldējusi Krievijas centrālās bankas aktīvus aptuveni 200 miljardu eiro apmērā. De Kro norādīja, ka aptuveni 90% no šiem līdzekļiem atrodas Beļģijā, kur ir starptautiskās noguldījumu organizācijas "Euroclear" galvenā mītne.
Viņš sacīja, ka starp ES 27 valstu līderiem ir "politiska vienprātība" par šāda nodokļa piemērošanu. Taču Vācijas kanclers Olafs Šolcs izteicās daudz piesardzīgāk, sakot, ka pašlaik nav priekšlikuma, kas būtu gatavs pieņemšanai. "Tas viss ir ārkārtīgi sarežģīti, un šobrīd neviens nezina, kas ir iespējams," viņš piebilda.
Savos oficiālajos samita secinājumos ES līderi norādīja tikai to, ka viņi lūdz Eiropas Komisiju (EK) turpināt darbu "kopā ar starptautiskajiem partneriem", lai noskaidrotu, kā izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus.
EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sacīja, ka izpildvara drīzumā nāks klajā ar priekšlikumu, kas būs vērsts uz piesardzīgu Krievijas aktīvu peļņas novirzīšanu. "Nevar būt tā, ka Krievija iznīcina lielu daļu Ukrainas infrastruktūras un neveic ieguldījumu tās atjaunošanā un rekonstrukcijā," sacīja Leiena.
ES diplomāti apgalvo, ka aptuveni 100 miljardi eiro no Krievijas centrālās bankas aktīviem ir skaidra nauda, kas pelna aptuveni 3%, un tieši uz tiem tiktu attiecināts nodoklis. Diplomāti apgalvo, ka pēc tam, kad EK būs nākusi klajā ar priekšlikumu, ES centīsies sadarboties ar saviem partneriem no G7, lai pasākumus padarītu plašākus.
Taču Eiropas Centrālā banka un vairākas valstis, tai skaitā Vācija, baidās, ka Krievijas aktīvu izmantošana varētu atbaidīt citus ieguldītājus no līdzekļu turēšanas eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!