Ar Eiropas Savienības (ES) un tās dalībvalstu finansiālo atbalstu nepietiks Ukrainas atjaunošanai, tāpēc notiek cieša sadarbība ar G7 un citām Ukrainu atbalstošām valstīm, kā arī ar starptautiskajām finanšu institūcijām, pauž Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretāre Diāna Eglīte.
Brisele 20.jūnijā lūdza ES dalībvalstīm Ukrainas atbalstam nākamajos četros gados nodrošināt papildu 50 miljardus eiro. Eiropas Komisijas (EK) ierosinājums paredzēts, lai palīdzētu atbalstīt Ukrainas finansiālo stāvokli un segtu tūlītējas valsts atjaunošanas izmaksas Krievijas sāktā kara kontekstā.
Šie papildu līdzekļi, kas tiks nodrošināti dotāciju un aizdevumu veidā, paredzēti, lai aizpildītu robu ES budžetā 2024.-2027.gadā, ko radījušas koronavīrusa pandēmijas un kara sekas. Līdzekļus Ukrainai paredzēts piešķirt, balstoties uz reformām, lai stiprinātu valsts tiesu sistēmu un cīnītos pret korupciju, Kijivai pakāpeniski virzoties uz nonākšanu ES sastāvā.
Eglīte atzīmēja, ka ĀM konsekventi ir aicinājusi starptautisko sabiedrību sniegt visa veida atbalstu Ukrainai, tai skaitā finansiālo un ekonomisko, tās cīņā pret Krievijas militāro agresiju. Starptautiskais atbalsts Ukrainai ir izšķirošs, lai tā spētu veiksmīgi pretoties Krievijas militārajai agresijai, vienlaikus nodrošinot valsts funkcionēšanu.
ĀM pozitīvi raugās uz EK priekšlikumu par Ukrainas instrumenta izveidi. Kā akcentēja Eglīte, tas dod prognozējamību un skaidrību, plānojot ES ilgtermiņa iesaisti un atbalstu Ukrainai. Rekonstrukcijai ir jāsākas nekavējoties, tā nevar gaidīt kara beigas.
ĀM preses sekretāre uzsvēra, ka patlaban ir sācies darbs pie ES Ukrainas instrumenta apstiprināšanas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!