Arī karā novājinātu Krievijas armiju nedrīkst novērtēt par zemu, izteicies admirālis Robs Bauers, NATO militārās komitejas priekšsēdētājs, kuru citē medijs "Sky News".
"Viņi [Krievijas armija] varbūt nav 11 pēdas gari, bet noteikti nav arī 2 pēdas gari," sacīja Bauers. "Mums nekad nevajadzētu par zemu novērtēt krievus un viņu spēju atgūties."
Admirāļa komentāri izskanējuši laikā, kad NATO apspriež būtiskas izmaiņas savā aizsardzības politikas īstenošanā, par kurām plānots runāt arī nākamajā nedēļā gaidāmajā samitā Viļņā. Jaunajos plānos ietilpst iespēja 30 dienu laikā mobilizēt un izvietot 300 000 karavīru alianses austrumu flangā.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem.
Krievija cietusi gan milzīgus militāros zaudējumus, gan arī politiskas un stratēģiskas nozīmes sagrāves. Rietumi pret Maskavu ir ieviesuši plaša mēroga sankcijas. Savukārt Somija un Zviedrija – ilgstoši zināmas kā militāri neitrālas valstis – pieteikušas savu dalību NATO. Somija aliansē jau ir iestājusies, bet Zviedrija cer to izdarīt tuvākajā laikā. Abu šo valstu pievienošanās NATO būtiski stiprinātu alianses austrumu flanga drošību un manevru iespējas Baltijas jūrā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
