Japānas plāns Klusajā okeānā ielaist notekūdeņus no Fukušimas atomelektrostacijas (AES) atbilst starptautiskajiem standartiem, atsaucoties uz Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) paziņojumu, vēsta raidsabiedrība BBC.
IAEA savā ziņojumā secinājusi, ka ūdens ielaišanai okeānā būs "niecīga" ietekme uz vidi un tās piesārņojumu.
Fukušimas AES drīzumā vairs nebūs vietas, kur uzglabāt ūdeni, kas izmantots kodolreaktoru dzesēšanai, tādēļ Japānas valdība pirms vairāk nekā diviem gadiem apstiprināja ūdens ietecināšanu okeānā. Stacija katru dienu saražo 100 kubikmetrus ūdens. Tas ir pazemes ūdens, jūras ūdens un ūdens, ko izmanto, reaktora dzesēšanai.
Lai gan ūdens tiek filtrēts, tas satur paaugstinātu līmeni ar radioaktīvo ūdeņraža izotopu tritiju. To ir grūti nodalīt, bet cilvēkiem tas ir kaitīgs tikai augstas devās.
IAEA ģenerāldirektors Rafaels Grossi 27. jūnijā, publicēja divu gadu Fukušimas AES drošības pārskatu. Ģenerāldirektors arī solija turpināt sekot līdzi situācijai un sazināties ar Japānu pēc ūdens ielaišanas okeānā.
Lai gan IAEA Japānas plānu raksturo kā drošu un videi nekaitīgu, kaimiņvalstis, kā arī vietējie iedzīvotāji izteikuši bažas par ūdens ielaišanu Klusajā okeānā. Ķīna jau sākotnēji kritizējusi Japānu par tās plāniem, tā arī brīdinājusi IAEA Tokijas plānu neatbalstīt. Savukārt Dienvidkoreja jau pirms ūdens palaišanas ievākuši jūras sāls krājumus bažās par pārtikas kvalitātes pasliktināšanos un drošību. Iebildumus pauduši arī vietējie zvejnieki, apgalvojot, ka šāds lēmums var kaitēt viņu reputācijai.
"Delfi" iepriekš ziņoja, ka 2011. gada 11. martā Japānas ziemeļaustrumos notika 9,0 baļļu zemestrīce, kas radīja cunami. Spēcīgie viļņi appludināja trīs reaktorus. Fukušimas traģēdija tiek uzskatīta par smagāko kodolnegadījumu kopš Černobiļas atomelektrostacijas katastrofas.