NATO valstis intensīvi apspriež dažādus jautājumus pirms samita Viļņā, paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, piebilstot, ka NATO uzņemsies lielas saistības pret Ukrainu, tomēr Kijiva neiegūs visu, ko cerējusi.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš paudis cerību, ka Viļņas samitā tiks panākta vienošanās par uzaicinājumu Ukrainai pievienoties NATO pēc tam, kad būs beidzies karš. Zelenska administrācijā izskanējis, ka Ukrainas prezidents nebrauks uz Viļņu, ja nebūs skaidras pārliecības, ka Ukraina saņems cerēto.
"Jūtu, ka vēl paspēsim atrast formulējumus, kas neliks vilties ukraiņiem un izteiks vairāk nekā ierasts," Nausēda teica intervijā ziņu aģentūrai BNS.
Kā stāstīja Lietuvas prezidents, vairākas NATO dalībvalstis uzņemsies saistības sniegt drošības garantijas Ukrainai, kā arī jau esot panākta vienošanās par Ukrainas - NATO padomes izveidi, lai pastiprinātu Kijivas integrāciju aliansē.
"Prezidents Zelenskis, es ceru, ka ierodoties Viļņā, patiešām saņems iespējams ne visu, ko sagaida savos maksimālajos plānos, tomēr viņš saņems daudz," pauda Nausēda.
"Man panākums būs tad, ja spēsim pateikt vairāk nekā Bukarestes samitā. Mēs pievienosim to, kas jau ir paredzēts un kas noteikti būs NATO dokumentos, proti Ukrainas - NATO padome un divpusējā palīdzība," teica Lietuvas prezidents, atgādinot par 2008.gada samita deklarāciju, kurā tika atzīti Ukrainas un Gruzijas centieni pievienoties aliansei un solīts, ka reiz tās tiks uzņemtas NATO.
Nausēda apliecināja, ka pašlaik turpinās sarunas par "viena vai citāda veida" uzaicinājumu Ukrainai iestāties aliansē pēc kara beigām. Viņš arī noliedza, ka tas būtu minimāls mērķis, jo, viņaprāt, minimāls mērķis būtu Bukarestes samita solījumu atkārtojums.
Viļņā notiks pirmā Ukrainas - NATO padomes sēde. Lietuvas prezidents klāstīja, ka padome kļūs par skaidru platformu, "lai veidotu ciešas lietišķas attiecības starp Ukrainu un NATO" un ļautu "modelēt procesus it kā Ukraina jau būtu NATO dalībvalsts".
Kā uzsvēra Lietuvas prezidents, Ukrainai solītajām drošības garantijām jābūt noteiktai NATO līmeņa sistēmai, nevis vienkāršiem divpusējiem līgumiem, jo jābūt skaidrībai, ko tādas garantijas paredz.
Komentējot Ungārijas un Turcijas pretestību Zviedrijas uzņemšanas NATO ratifikācijai, tādējādi liedzot Stokholmai NATO samitā Viļņā piedalīties kā pilntiesīgai alianses dalībvalstij, Nausēda atzina, ka nepiekrīt šo valstu lēmumam, tomēr "tās ir suverēnas valstis, kuras lemj tā, kā uzskata par jēgpilnu".
Viņaprāt, ir jāpaātrina arī reģionālo aizsardzības plānu izpilde. Lai gan plāni vēl nav apstiprināti un sarunas par tiem turpinās, Nausēda uzsvēra, ka situācija reģionā strauji mainās, tādēļ arī plāniem jābūt ne tikai uz papīra, bet arī īstenotiem dzīvē agrāk nekā iepriekš plānots.
Tāpat Nausēda pieļāva, ka Viļņas samitā netiks panākta konkrēta vienošanās par sabiedroto pretgaisa aizsardzības sistēmu izvietošanu Lietuvā.
Viņš uzteica arī Poliju, kura uzņemas atbildību par reģionu kopumā un nopietni izturas pret norisēm Baltkrievijā, uz kuru pārvietojas Krievijas algotņu grupējums "Vagner".
NATO samits Viļņā notiks 11.-12.jūlijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
