Ukraina Krievijas okupanti karavīri
Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Maskavas pašvaldības iestādes, visticamāk, draud atsaukt līgumus ar būvniecības firmām, ja tās nesasniegs kvotas "brīvprātīgo" nodrošināšanai karam Ukrainā, teikts jaunākajā ziņojumā, kuru publicējusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.

Tiek ziņots, ka vienam uzņēmumam līdz 2023. gada augusta beigām likts izvirzīt 30 brīvprātīgos.

Šis solis, visticamāk, galvenokārt skars etniskās minoritātes no nabadzīgākiem Krievijas reģioniem, piemēram, Dagestānas un Vidusāzijas valstīm, kuru pilsoņi veido lielāko daļu Maskavas celtniecības nozares darbinieku, norāda Lielbritānijas ministrija.

Šādu līgumu laušanu, visticamāk, apstiprinājis Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins. Tas ir turpinājums viņa centieniem samazināt konflikta ietekmi uz labāk nodrošinātajiem maskaviešiem, vienlaikus saglabājot iespēju sevi parādīt kā tādu, kurš atbalsta Krievijas brutālo karu Ukrainā, noslēgumā ziņo britu izlūki.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!