Vācijas kanclers Olafs Šolcs otrdien paziņojis par jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai 700 miljonu eiro vērtībā.
Šolcs ar paziņojumu par šādu īstermiņa atbalstu nācis klajā, ierodoties uz NATO samitu Viļņā.
G7 valstis - Francija, Itālija, Japāna, Kanāda, ASV, Lielbritānija un Vācija - arī gatavojas nākt klajā ar kopīgu paziņojumu par ilgtermiņa drošības saistībām Ukrainai, paziņoja Šolcs.
"Mums ir svarīgi, lai jau no paša sākuma būtu drošības garantijas Ukrainai, kas var būt efektīvas, kad iestāsies miers," norādīja Šolcs.
Kanclers uzsvēra, ka Viļņas samitā ir būtiski turpināt strādāt pie vienotības un solidaritātes, kas atrasta starp NATO sabiedrotajiem laikā, kad pastāv draudi NATO teritorijai.
NATO palielinās praktisko un politisko atbalstu Ukrainai, kā arī pieņems lēmumus, kas padarīs aliansi vēl stiprāku, šodien NATO samitā Viļņā akcentēja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Pēc Stoltenberga paustā, lēmumi tuvinās Ukrainu NATO, kur ir tās vieta. Tāpat samita laikā plānots spert drosmīgus soļus, lai tālāk stiprinātu atturēšanu un aizsardzību, tostarp jaunus plānus un spēkus Eiroatlantiskajā zonā. NATO ģenerālsekretārs norādīja, ka dalībvalstis vienosies par vēl ambiciozākiem plāniem palielināt ieguldījumus aizsardzībā.
Savukārt Lietuvas prezidents Gitans Nausēda savā uzrunā uzsvēra, ka Lietuvā brīvība nekad nav bijusi pašsaprotama. Pēc viņa paustā, Lietuva ir valsts, kurā princips "viens par visiem, visi par vienu" ir īpaši nozīmīgs.
"Patlaban Krievija izvērš brutālu karu pret suverēnu un neatkarīgu Ukrainu NATO tuvumā. Šodien sabiedrotie pulcējušies Viļņā, lai apliecinātu kolektīvās solidaritātes un aizsardzības nozīmi," sacīja Nausēda.
Viņš akcentēja, ka samitā sabiedrotie pulcējušies, lai pieņemtu drosmīgus lēmumus, kā stiprināt sabiedroto drošību un aizsardzību, palīdzētu Ukrainai uzvarēt karā un veicinātu partnerattiecības ar līdzīgi domājošām valstīm citos reģionos.
Norvēģijas valdība otrdien apņēmusies piešķirt papildus 2,5 miljardus kronu (219 miljonus eiro) militārajai palīdzībai Ukrainai.
"Aizsardzības karš, ko Ukraina īsteno (..), tiek izcīnīts tagad. Tieši tagad tas ir patiešām nepieciešams," Viļņā notiekošā NATO samita kuluāros žurnālistiem norādīja Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre.
Norvēģija šogad kopumā atvēlējusi militārajai palīdzībai Ukrainai desmit miljardus kronu, un plāno piecu gadu laikā piešķirt Kijivai neatmaksājamu finansiālo palīdzību 75 miljardu norvēģu kronu (gandrīz septiņu miljardu eiro) apmērā.
Vēl 7,5 miljardus kronu Norvēģija šogad piešķīrusi civilajai palīdzībai Ukrainai. Sākotnēji bija plānots, ka Norvēģija šogad arī militārajai palīdzībai atvēlēs 7,5 miljardus kronu, bet šīs summa nu ir pieaugusi līdz desmit miljardiem.
Stēre arī paziņoja, ka Norvēģija katru gadu turpmākos piecus gadus iemaksās 300 miljonus kronu NATO atbalsta fondā Ukrainai.
Norvēģija šā gada sākumā pievienojās virknei Rietumvalstu, kas apņēmās Ukrainai piegādāt tankus, un nosūtīja Ukrainai astoņus vācu ražojuma tankus "Leopard 2". Tā ir arī ziedojusi bruņumašīnas, raķešu palaišanas sistēmas un artilērijas šāviņus.
LETA jau rakstīja, ka šodien un rīt, 12. jūlijā, Viļņā notiek NATO samits. Samits būs nozīmīgs atskaites punkts 2022. gada NATO Madrides samita lēmumu ieviešanā.
Viļņā lems par tālākiem soļiem atturēšanas un aizsardzības stājas stiprināšanā, tostarp alianses austrumu flangā. NATO Viļņas samitā plānots arī apstiprināt jaunos, detalizētos alianses aizsardzības plānus, kā arī lemt par nepieciešamību kāpināt dalībvalstu izdevumus aizsardzībai.
Viena no gaidāmā samita prioritātēm būs NATO ilgtermiņa politisko attiecību ar Ukrainu stiprināšana, kā arī NATO praktiskā atbalsta stiprināšana. NATO dalībvalstu un valdību vadītāji plāno arī pārrunāt Ukrainas ceļu uz dalību NATO. Tāpat samitā tiks pārrunāta NATO līdzīgi domājošo partneru iesaiste globālo drošības risku mazināšanā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
