Ministrs iestājās par sankciju ieviešanu pret Krieviju saistībā ar Maskavas iebrukumu Ukrainā. Viņš uzskata, ka Serbija maksā lielu cenu par sankciju neieviešanu.
Serbija jau ilgstoši ir bijusi viena no galvenajām Krievijas sabiedrotajām Eiropā. Abas valstis vieno sadarbība ekonomikas un militārajā nozarē. Tāpat abas nereti bijušas vienisprātis par dažādām starptautiskām norisēm. Krievija nekad nav atzinusi Kosovas – bijušās Serbijas provinces – neatkarību.
Savukārt Serbija, atšķirībā no izteikta vairākuma Eiropas valstu, nav pievienojusies sankcijām pret Krieviju saistībā ar Maskavas iebrukumu Ukrainā. Tiesa, Belgrada arī nav paudusi atklātu atbalstu Krievijas brutālajam karam pret Ukrainu. Šī gada sākumā Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs izteicās: "Mēs jau no paša sākuma teicām, ka nevaram atbalstīt Krievijas iebrukumu Ukrainā (..) mums Krima ir Ukraina, Donbass ir Ukraina — tas tā arī paliks."
Serbijas ārpolitikā jau ilgstoši dominē centieni līdzsvarot tās vēsturiski ciešās saiknes ar Krieviju, vienlaikus uzturot konstruktīvas attiecības arī ar Rietumu valstīm un organizācijām, tostarp Eiropas Savienību (ES). Serbija 2009. gadā iesniedza oficiālu pieteikumu dalībai ES, taču tai nav reālistiskas iespējas pievienoties blokam pirms attiecību normalizēšanas ar Kosovu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
