"Kad Putins un viņa alkas pēc zemes un varas izraisīja šo nežēlīgo karu Ukrainā, viņš lika likmi uz to, ka NATO izjuks. Viņš domāja, ka mūsu vienotība sabruks pie pirmā pārbaudījuma. Viņš domāja, ka demokrātiskie līderi būs vāji," sacīja Baidens runā Viļņas Universitātē.
"Bet viņš domāja nepareizi," uzsvēra ASV prezidents.
Mēs nešaubīgi aizsargāsim brīvību, un mūsu saistības pret Ukrainu nemazināsies, norādīja Baidens.
"Mēs nešaubīsimies. Es to domāju nopietni. Mūsu saistības pret Ukrainu nemazināsies. Mēs aizstāvēsim brīvību šodien, rīt un tik ilgi, cik ilgi tas būs nepieciešams," viņš teica.
Baidens uzsvēra, ka karam Ukrainā ir jābeidzas ar taisnīgiem nosacījumiem.
"Suverenitāte un teritoriālā vienotība - tie ir divi pīlāri mierīgām attiecībām starp valstīm," sacīja ASV līderis.
Viņš arī teica, ka 1991. gada 13. janvāra notikumi parādīja pasaulei, ka nekas nespēj apslāpēt Lietuvas brīvības liesmu.
"Ir labi atgriezties Viļņā, valstī un reģionā, kas labāk nekā jebkurš cits zina brīvības pārveidojošo spēku. Jūs parādījāt pasaulei, ka vienotas tautas spēku nevar noliegt. Un kopā ar saviem brāļiem un māsām Igaunijā un Latvijā jūs palīdzējāt izbeigt šķelšanās laikmetu, izmantojot saiknes spēku," sacīja Baidens.
"Baltijas ceļš, nevis Berlīnes mūris, kļuva par Eiropas nākotnes simbolu. Un vēlāk, kad padomju tanki atkal centās liegt jums neatkarību, Viļņas ļaudis teica "nē, nē, nē". Un 1991. gada janvārī desmitiem tūkstošu pilsoņu, neapbruņoti un nepiekāpīgi, nāca pēc savas gribas un vienoti, lai aizstāvētu televīzijas torni, pasargātu Augstāko padomi un aizstāvētu brīvību," teica ASV prezidents.
"14 varoņi traģiski zaudēja dzīvību, simtiem tika ievainoti, bet visa pasaule redzēja, ka apspiestības gadu desmiti nav spējuši apslāpēt brīvības liesmu šajā valstī," viņš sacīja.
"Lietuvas gaisma - jūs saglabājāt to stipru, jūs saglabājāt to spožu," piebilda ASV prezidents, atgādinot, ka "Amerika nekad neatzina padomju okupāciju Baltijā".
Baidens runu Viļņas Universitātes pagalmā teica pēc divu dienu NATO samita, kas otrdien un trešdien notika Lietuvas galvaspilsētā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
