Kuģu īpašnieku uzņēmumi informējuši Ukrainu par gatavību turpināt labības eksportu no Ukrainas ostām, pirmdien intervijā Āfrikas valstu žurnālistiem sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Pat bez Krievijas ir jādara viss, lai mēs spētu izmantot šo "Melnās jūras koridoru". Mēs nebaidāmies. Pie mums ir vērsušies uzņēmumi, kas ir kuģu īpašnieki. Viņi sacīja, ka ir gatavi, ja Ukraina [kuģus] izlaidīs, bet Turcija laidīs cauri. Visi ir gatavi turpināt labības piegādes," sacīja prezidents.
"Labības iniciatīvas" ietvaros tika noslēgtas divas atsevišķas vienošanās, tomēr nevienā no tām nav tiešu norunu Ukrainas un Krievijas starpā, atgādināja Zelenskis.
"Mums bija divas vienošanās. Pirmā - Ukraina, Turcija, ANO. Otrā - Krievija, Turcija, ANO. Tāpēc tad, kad Krievija saka, ka tā pamet ["labības vienošanos"], tā izbeidz savu norunu ar ANO ģenerālsekretāru [Antoniu] Gutērrešu un Turcijas prezidentu [Redžepu Tajipu] Erdoganu. Nevis ar mums. Mums ar viņiem nebija nekādu norunu," sacīja Zelenskis.
Ukrainas Ārlietu ministrijai dots uzdevums sagatavot oficiālus signālus ANO un Turcijai, lai tās atbildētu par savu gatavību turpināt Melnās jūras "labības iniciatīvu", norādīja Ukrainas prezidents.
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs pirmdien paziņoja, ka Krievija izstājas no starptautiskās vienošanās, kas deva iespēju eksportēt labību no Ukrainas pa Melno jūru.
Vairākkārt pagarinātais vienošanās termiņš beidzas pirmdien.
"Labības darījuma" norunas faktiski ir pārtrauktas, tas ir apturēts, paziņoja Peskovs.
Tiesa gan, viņš piebilda, ka "Krievija bez kavēšanās atgriezīsies "labības darījumā", tiklīdz būs izpildītas norunas, kas uz to attiecas".
Krievija pirmdien informējusi Turciju un Ukrainu, kā arī ANO Sekretariātu par iebildumiem pret "labības darījuma" pagarināšanu, Krievijas propagandas medijam "RIA Novosti", pavēstīja Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova.
Savukārt Erdogans pirmdien pauda pārliecību, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins joprojām vēlas pagarināt starptautisko "labības darījumu", kas garantē Ukrainas labības eksportu pa Melno jūru.
"Es uzskatu, ka Krievijas prezidents Putins vēlas šī humānā tilta darba turpināšanu, par spīti [Krievijas] šodienas paziņojumam," žurnālistiem Stambulā teica Erdogans, izsakoties par Melnās jūras "labības koridora" vienošanos.
Kā sacīja Erdogans, viņam ar Putinu būs sarunas vēl pirms augustā gaidāmās Krievijas līdera vizītes Turcijā.
Vienošanās par "labības darījuma" pagarināšanu "bez pārtraukumiem" var tikt panākta vēl pirms Putina augusta vizītes, teica Erdogans, piebilstot, ka sarunas šī mērķa labā jau notiek.
Ukraina un Krievija ar Turcijas starpniecību pagājušā gada 22.jūlijā parakstīja vienošanos ar ANO par Ukrainas lauksaimniecības preču eksporta atsākšanu Melnajā jūrā, kas tika pārtraukts, Krievijai 24.februārī sākot atkārtoto iebrukumu Ukrainā.
Vienošanās ir ļāvusi Ukrainai nosūtīt vairāk nekā 32 miljonus tonnu graudu garām Krievijas karakuģiem Melnajā jūrā. Liela daļa no šiem graudiem nonākusi attīstības valstīs Āfrikā, Tuvajos Austrumos un citur. Ja eksports atkal tiktu bloķēts, pārtikas cenas varētu pieaugt vēl vairāk.
Atbilstoši mediju ziņām Eiropas Savienība izskata jautājumu par piekāpšanos Krievijas bankai "labības darījuma" dēļ. Runa ir par sankcijām pakļautās bankas "Rosseļhozbank" meitas uzņēmuma izveidi, lai atjaunotu tās saites ar starptautisko maksājumu paziņojumu sistēmu SWIFT, vēsta Ukrainas tīmekļa medijs "Ukrainska pravda".
Krievija iebildumus pret vienošanās pagarināšanu ari skaidrojusi ar to, ka tiekot likti šķēršļi tās lauksaimniecības produkcijas un minerālmēslojuma eksportam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
