Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" rindām piesaistītās cietumnieku vienības Ukrainā cietušas lielus zaudējumus, dažu mēnešu laikā krītot līdz pat 20 000 vīru, teikts jaunākajā izlūkošanas informācijā, kuru publicējusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.
Londona ziņo, ka tuvākajās dienās Krievijas algotņu grupējums "Vagner" no dienesta atbrīvos pēdējos cietumniekus, kuri bija savervēti organizācijas militārajām aktivitātēm. Projekta "K" cietumu vervēšanas shēma sasniedza pīķi 2023. gada sākumā, un tās ietvaros tika piesaistīti vismaz 40 000 vīru. Ievērojams skaits tagad apžēloto notiesāto, visticamāk, izmantos piedāvājumu turpināt darbu "Vagner" kā profesionāliem darbuzņēmējiem. Tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija (AM) ir pārņēmusi "Vagner" vervēšanas aktivitātes cietumos.
Ieslodzīto vervēšanas shēmas beigas iezīmē pagrieziena punktu "Vagner" vēsturē un Krievijas karā Ukrainā. Projekta "K" nodrošinātie karavīri ļāva Krievijai sagrābt Bahmutu: vienu no okupantu retajām veiksmīgajām kampaņām šajā karā. Tāpat projekta rezultātā "Vagner" kļuva par organizāciju, kas pagājušajā mēnesī tieši apstrīdēja prezidenta Putina autoritāti, norāda Lielbritānijas ministrija.
Cietumnieku piesaistīšanas kampaņas beigas iezīmē arī vienu no asiņainākajām epizodēm mūsdienu militārajā vēsturē: dažu mēnešu laikā tika nogalināti līdz 20 000 notiesāto, noslēgumā raksta britu izlūki.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
