Kopš 18. jūlija Krievija ir veikusi plašu skaitu liela attāluma triecienu pret Odesu un citiem Ukrainas dienvidu apgabaliem. Šajos uzbrukumos izmantots neparasti daudz “AS-4 KITCHEN” raķešu, 5,5 tonnas smags ierocis, kas sākotnēji bija paredzēts aviācijas bāzes kuģu iznīcināšanai, teikts jaunākajā izlūkošanas informācijā, kuru publicējusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.
Londona atgādina, ka uzbrukumos cietušas vairākas graudu tvertnes Čornomorskas ostā uz dienvidiem no Odesas, kā arī dienvidu lielpilsētas vēsturiskais centrs. 24. jūlijā Krievija paplašināja vienvirziena bezpilota lidaparātu triecienus līdz Donavas upes krastiem, aptuveni 200 metru attālumā no Rumānijas robežas.
No 2022. gada augusta līdz 2023. gada jūnijam, kad vēl bija spēkā Melnās jūras graudu iniciatīva, Krievija kopumā atturējās no triecieniem civilajai infrastruktūrai Ukrainas dienvidu ostās. Tā kā Krievija lēma neatjaunot šo vienošanos, Kremlis, visticamāk, jūtas mazāk politiski ierobežots un mēģina dot triecienus mērķiem Odesā, jo uzskata, ka Ukraina šajās teritorijās glabā militāros līdzekļus, norāda Lielbritānijas ministrija.
Kopš kara sākuma Krievijas gaisa uzbrukuma kampaņu raksturo vāja izlūkošana un slikti funkcionējošs mērķēšanas process, noslēgumā raksta britu izlūki.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
