Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko Krievijas kolēģim Vladimiram Putinam svētdien tikšanās laikā Sanktpēterburgā norādīja, ka "Vagner" kaujinieki no Baltkrievijas vēloties doties "ekskursijā" uz Poliju. Lai gan joks šaipus robežžogiem netiek skatīts kā nopietns drauds, Polija spērusi papildu soļus, lai joks nebūtu piepildāms.

"Vagnerieši sāk mūs uztraukt," Lukašenko teicis Putinam, skaidrojot, ka algotņi viņam lūdzot atļauju doties uz Rietumiem, jo vēloties "ekskursijā apmeklēt Varšavu vai Žešuvu" Lukašenko paskaidroja, ka vagnerieši "esot uzēdušies" uz Poliju, jo tā palīdz Ukrainas apbruņošanai. Zīmīgi, ka norādīta Žesuva, jo tā ir pēdējā lielā Polijas tranzītpilsēta netālu no Ukrainas robežas, no kuras ved taisnākais ceļš uz Ļvivu. "Viņiem ir slikta oma," teica Baltkrievijas diktators.

Sarunā ar Putinu, Lukašenko kartē norādija uz Polijas tuvākajā pierobežā dislocētajām brigādēm. No tām Baltkrievijai tuvākā bāzējas aptuveni 40 kilometrus no Baltkrievijas pilsētas Brestas, un otra – aptuveni 100 kilometrus no Baltkrievijas pilsētas Grodņas.

Lai stiprinātu Suvalku koridora drošību, Polija pie Lietuvas robežas izvietos sapieru bataljonu. Tā mērķis būs stiprināt tā dēvētā Suvalku koridora drošību. "Šogad pirmie karavīri būs Augustovā. Esmu ļoti priecīgs, ka šis sapieru bataljons ir daļa no 15. mehanizētās brigādes, kas ir iekļauta 16. mehanizētajā divīzijā. Bez Polijas karavīriem mēs šeit varam redzēt arī amerikāņu, britu, rumāņu un horvātu karavīrus," teica Blaščaks. Neliels izmērā Suvalku koridors jau izsenis ir stratēģiski nozīmīgs apgabals Polijas un Lietuvas teritorijā, kas ģeogrāfiski pa sauszemi nošķir Baltijas valstis no pārējām Eiropas Savienības un NATO valstīm. Militāro ekspertu domas sakrīt, ka tas ir apdraudētākais apgabals iespējamā militārā konflikta vai agresijas gadījumā.

Šī gada jūlijā Krievijas valsts domes pārstāvis Andrejs Kartapolovs Krievijas televīzijā bilda, ka Putins nosūtijis Vagnera grupu uz Baltkrieviju, lai sagatavotos uzbrukumam Polijai un gūtu kontroli pār Suvalku koridoru.

Lukašenko komentāri nav nekas vairāk par tukšu gvelšanu, sarunā ar "Newsweek" atzīmējis Mičiganas Universitātes starptautiskās politikas un diplomātijas profesors Džaveds Ali. "NATO izlūkdienesti jebkādus iespējamus manevrus spētu jau laikus paredzēt." "Uzbrukums Polijai vai jebkurai citai NATO kaimiņvalstij, noteiktu tūlītēju NATO 5. panta pielietošanu, nodrošinot alianses savstarpējās aizsardzības mehānismu," skadro Ali, "šie Lukašenko vārdi sakrīt ar Putina iemīļoto retoriku, kas tā nekad arī netiek īstenota."

Lietuvas pilsētas Ruklas tuvumā, vairāk nekā 100km uz ziemeļiem no Suvalku koridora, bāzējas NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa, kurā ietilpst karavīri no Vācijas, Beļģijas, Čehijas, Luksemburgas, Nīderlandes un Norvēģijas. Tajā arī tiek bāzētas piecas Lietuvas bruņoto spēku vienības.

Lai nodrošinātu papildus atbalstu NATO austrumu flangā, Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss šī gada jūnijā pasludināja pastāvīgu 4000 vācu karavīru izvietošanu Lietuvā. Priekšnoteikums tam ir atbilstošas infrastruktūras izveide.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!