Krievijas drošības dienesti savas valsts prezidentu, agresoru Vladimiru Putinu vismaz divas vai trīs dienas iepriekš brīdināja, ka algotņu grupējuma "Vagner" līderis Jevgēņijs Prigožins gatavo iespējamu sacelšanos, liecina izlūkdienestu novērtējumi, kas izplatīti laikrakstam "The Washington Post".
Tika veikti pasākumi, lai palielinātu drošību vairākos stratēģiskajos objektos, tostarp Kremlī, kur tika palielināts prezidenta apsardzes personāls un izdalīts vairāk ieroču, taču nekādas papildu darbības netika veiktas, medijam sacīja par šo jautājumu informētas amatpersonas.
Kad 24. jūnija rītā Prigožins uzsāka dumpi, Putins savā rīcībā bija paralizēts un nespēja darboties izlēmīgi, norāda Ukrainas un citas drošības amatpersonas Eiropā. Dienas lielāko daļu rīkojumi no Kremļa puses netika izdoti, sacīja amatpersonas. "Putinam bija laiks pieņemt lēmumu likvidēt [sacelšanos] un arestēt organizatorus," sacīja viena no Eiropas drošības amatpersonām, kura, tāpat kā citi, vēlējās palikt anonīma, lai apspriestu izlūkdienestu informāciju. "Tad, kad tas sāka notikt, visos līmeņos bija paralīze (..) Bija absolūts satraukums un apjukums. Ilgu laiku viņi nezināja, kā reaģēt."
Amatpersonu komentāri medijam saskan ar ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktora Viljama Bērnsa pagājušajā nedēļā izteiktajiem publiskajiem paziņojumiem, kuros viņš pauda, ka lielāko daļu no aptuveni diennakti ilgā dumpja Krievijas militārpersonas un lēmumu pieņēmēji šķita apjukuši.
Kremļa augstākās vadības pavēļu trūkums lika vietējām amatpersonām pašām izlemt, kā rīkoties, norādīja Eiropas drošības nozares amatpersonas. Bez skaidrām pavēlēm vietējie militārie un drošības vadītāji pieņēmuši lēmumu nemēģināt apturēt smagi bruņoto "Vagner" karaspēku.
Vairākas Krievijas reģionālā līmeņa amatpersonas neesot noticējušas faktam, ka "Vagner" sacelšanās varētu notikt bez zināmas vienošanās ar Kremli, laikrakstam skaidroja iepriekš minētie avoti. Šāda pārliecība eksistējusi, neskatoties uz Putina ārkārtas televīzijas uzrunu tautai sacelšanās rītā, kurā viņš solīja stingru rīcību, lai apturētu dumpi. "Vietējās varas iestādes nesaņēma nekādas komandas no vadības," sacīja augsta ranga Ukrainas drošības amatpersona, kura piebilda: "Pēc mūsu domām, tā ir lielākā pazīme neveselīgajai situācijai Krievijā. Autoritārā sistēma veidojas tā, ka bez ļoti skaidras vadības pavēles cilvēki neko nedara. Kad vadībā valda satricinājumi un nesakārtotība, situācija vietējā līmenī ir tāda pati un vēl sliktāka."
Jau ziņots, ka Prigožins jūnija izskaņā apsūdzēja Maskavu nāvējošos raķešu uzbrukumos algotņu vienībām un apsolīja par to atriebties. Viņš solīja spert visus nepieciešamos soļus, lai gāztu valsts militāro vadību, piedraudot, ka viņa vadītie spēki "iznīcinās visu" savā ceļā.
Drīz pēc tam Krievijas Federālais drošības dienests (FSB) paziņoja, ka sāk izmeklēšanu par aicinājumiem sarīkot "bruņotu sacelšanos". 24. jūnija rītā Prigožins paziņoja, ka ir "gatavs iet līdz Maskavai", lai dabūtu rokās aizsardzības ministru Sergeju Šoigu un Ģenerālštāba priekšnieku Gerasimovu.
"Vagner" vienības ieņēma militāros objektus Rostovā pie Donas, Voroņežā un sasniedza arī Ļipeckas apgabalu, sestdienas vakarā esot vien dažu simtu kilometru attālumā no Maskavas vārtiem. Krievijas galvaspilsētā un tās apkārtnē jau tika veidotas aizsardzības pozīcijas, valsts drošības struktūrām gatavojoties potenciālām sadursmēm ar vāgneriešiem.
Tomēr tās pašas dienas vakarā Prigožins, daudziem par pārsteigumu, paziņoja, ka atsauc "Vagner" virzību uz Maskavu, pieliekot punktu aptuveni 24 stundas garajam dumpim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
