Sarunās par krīzes regulējumu, kas ir daļa no Eiropas Savienības (ES) patvēruma politikas vispārējas reformas, trešdien nav izdevies gūt kompromisu, cita starpā arī Vācijas valdības bažu dēļ.
Krīzes regulējuma mērķis ir ļaut pārslogotajās ES valstīs ilgākus patvēruma pieteikumu reģistrācijas termiņus uz ārējām robežām, kā arī iespēju pazemināt izmitināšanas un aprūpes standartus.
ES 27 valstu vēstnieki Briselē nespēja vienoties par kopīgu nostāju pirms plānotajām sarunām ar Eiropas Parlamentu par lēmuma detaļām.
Spānija, kas šobrīd vada ES sarunas, vēlējās panākt kompromisu līdz mēneša beigām, bet tagad sagaidāms, ka sarunas dalībvalstu vidū vilksies mēnešiem.
Berlīne bažījas, ka atbilstoši krīzes regulējumam ES standarti patvēruma meklētājiem tiks pārlieku pazemināti.
Polija un Ungārija savukārt uzstāj, ka ierosinātā standartu pazemināšana nav pietiekama.
Priekšlikumos paredzēts, ka cilvēkiem, kas vēlas saņemt aizsardzību, krīzes situācijās būs jāpaliek uzņemšanas centros pie robežas ilgāk par 12 nedēļām.
Vācija, Nīderlande un Slovākija balsojumā atturējās, Polija, Ungārija, Čehija un Austrija balsoja pret, pavēstīja diplomāti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
