Ukrainas pavēlniecība informējusi Vašingtonu par jaunas ofensīvas fāzes sākšanu galvenā trieciena virzienā – uz dienvidiem no Orihivas Zaporižjas apgabalā, vēsta laikraksts "The New York Times", atsaucoties uz diviem avotiem Pentagonā.
Ja tiks pārrauta Krievijas aizsardzība, tas ļaus Ukrainas armijai virzīties uz Tokmaku un tālāk uz Melitopoli pie Azovas jūras. Saskaņā ar avotu teiktā, Ukrainas bruņotie spēki ir iesaistījuši kaujā dažus no jaunajiem formējumiem, kas sagatavoti speciāli pretuzbrukumam un līdz šim turēti rezervē.
Līdz šim Ukrainas armija vairākos frontes posmos ir veikusi uzbrukuma darbības, ko novērotāji interpretē vai nu kā Krievijas aizsardzības vājo vietu meklēšanu, vai arī kā maldinošus manevrus, kuru mērķis ir novērst ienaidnieka rezerves no galvenā trieciena vietas. Visur Ukrainas armija pārvietojās lēni, ko pēdējās nedēļās ir atzinusi arī Ukrainas pavēlniecība, galvenokārt blīvo mīnu lauku un gaisa seguma trūkuma dēļ.
Saskaņā ar "New York Times" avotu teiktā, par labu ukraiņu ofensīvas pastiprināšanai darbojas trīs faktori: pirmkārt, virzība cauri mīnu laukiem ir bijusi lēna, bet stabila. Otrkārt, Ukrainas armija var izmantot sekas, ko radījusi Krievijas karavīru vidū populārā ģenerāļa Ivana Popova atlaišana. Un, treškārt, pastāvīgie Ukrainas triecieni Krievijas aizmugures infrastruktūrai ir izraisījuši traucējumus frontes apgādē, tostarp ar munīciju.
Savukārt ASV Kara studiju institūta (ISW) ziņojumā teikts, ka Krievijai diez vai izdosies īstenot Ukrainas ostu blokādi.
Pārskatā norādīts, ka Krievijas Melnās jūras flote palielina savu militāro klātbūtni Melnajā jūrā, visticamāk, mēģinot radīt apstākļus civilo kuģu piespiedu apturēšanai un pārmeklēšanai un pastiprinātai kontrolei.
Ziņojumā teikts, ka, neraugoties uz pastiprinātajiem pasākumiem pret civilajiem kuģiem, Melnās jūras flote, visticamāk, nespēs īstenot pilnīgu Ukrainas blokādi.
Pilnīga blokāde nozīmētu, ka Krievijas spēki varētu atklāt uguni uz visiem kuģiem, kas mēģina sasniegt Ukrainu.
Eksperti uzskata, ka Krievija, visticamāk, nemēģinās uzspiest šādu pilnīgu blokādi, lai neizraisītu militāru konfliktu ar Melnās jūras piekrastes valstīm, tostarp NATO dalībvalstīm Rumāniju, Bulgāriju un Turciju.
Krievija pagājušajā nedēļā izstājās no starptautiskā "labības darījuma", kas kuģiem ar Ukrainas labības kravām garantēja drošu ceļu Melnajā jūrā. Kopš izstāšanās Krievija vairākkārt jau apšaudījusi Ukrainas Melnās jūras piekrastes pilsētas.
Kopš pagājušās vasaras, kad ar Turcijas starpniecību tika panākta vienošanās par drošu labības izvešanu, Ukrainai izdevies pārdot ap 33 miljoniem tonnu labības un pārtikas produktu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
