Uzbrukumi Maskavai, nesen notikušais “Vagner” dumpis un citi notikumi liecina, ka Krievijas valdība nespēj izolēt savus iedzīvotājus no Kremļa uzsāktā kara Ukrainā sekām, teikts jaunākajā ziņojumā, kuru publicējusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.
Londona ziņo, ka Krievijas varas iestādes par prioritāti izvirza tiesību aktu grozījumus, lai vīriešus armijā varētu iesaukt ātrākā tempā. 2023. gada jūlija vidū Krievijas Valsts dome paaugstināja maksimālo iesaukšanas vecumu no 27 uz 30 gadiem, saglabājot pašreizējo minimālā vecuma robežu, kas ir 18 gadi.
Lai gan obligātā dienesta karavīri Ukrainā pašlaik nav izvietoti, papildu iesauktie atbrīvo profesionālos un mobilizētos karavīrus no citiem pienākumiem Krievijā. 24. jūlijā Vladimirs Putins parakstīja likumprojektu, kas pakāpeniski paaugstinās maksimālo vecuma ierobežojumu personām, kuras var iesaukt kā rezervistus: vecākos virsniekus tagad var mobilizēt līdz 70 gadu vecumam, norāda Lielbritānijas ministrija.
Rezervisti bija iesaistīti 2022. gada rudens "daļējā mobilizācijā" un varētu sniegt tūlītēju pastiprinājumu kaujām Ukrainā pieejamajam okupantu skaitam. Palielināta iespēja tikt spiestam cīnīties, bezpilota lidaparātu uzbrukumi Maskavai, ārkārtējais iekšzemes represiju līmenis un nesenais "Vagner" dumpis izceļ Krievijas valsts nespēju izolēt savus iedzīvotājus no kara sekām, noslēgumā raksta britu izlūki.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
