Foto: AFP/Scanpix/LETA
Kad Sīriju 2011. gadā, "Arābu pavasara" laikā, pārņēma plaši protesti, kas vēlāk pārauga brutālā pilsoņu karā, daudzi eksperti pārliecinoši apgalvoja, ka Damaskā saimniekojošā Bašara al Asada dienas ir skaitītas.

Asads – pēc izglītības ārsts, kuram vispār nebija paredzēts kļūt par Sīrijas valdnieku, – daudzu acīs šķita vājš. Tāds, kuru aprīs plašo protestu vilnis. Tāds, kurš, visticamāk, pievienosies Kadafi un Mubarakam… Taču 12 gadus vēlāk Asads joprojām ir noteicējs. Viņa dūre nesniedzas pār pilnīgi visām Sīrijas tuksnešu kāpām, bet Asads šobrīd sēž uz stabila valsts prezidenta krēsla, nevis čemodāna, kā tas bija vēl relatīvi nesen.

Apziņa, ka Bašars Damaskā ir uz palikšanu, nu sasniegusi arī vairumu arābu valstu līderu. Viņi, saprotot situāciju uz Tuvo Austrumu politiskā šaha galda, lēmuši Asadu pasaukt atpakaļ savā bariņā. Maijā Asads pēc vairāk nekā desmit gadu ilga pārtraukuma ieradās Arābu Līgas samitā. Tas kļuva par viņa režīma spēka un izturības līdz šim pārliecinošāko pierādījumu.

Tomēr reālās situācijas pieņemšana par faktu arābu valstu galvaspilsētās nebija vienīgais faktors, kas noveda pie Asada reabilitācijas. "Maza balta tabletīte", kā tā nodēvēta prestižās aģentūras "Associated Press" (AP) slejās, arī bija liels palīgs.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!