"Es citu cilvēku grāmatu dedzināšanas ierobežojumu neuzskatu par brīvības ierobežojumu vai aizliegumu," ceturtdien, intervijā apgalvoja Frederiksena.
"Pastāv konkrēts drošības risks. Kā arī risks, ka mēs kļūsim izolēti uz starptautiskās skatuves. Tas ir īpaši problemātiski šobrīd, kad mēs veltām daudz pūļu, meklējot partnerus un veidojot alianses," uzsvēra premjere.
Aizvadītajā nedēļā galēji labējie protestētāji organizēja demonstrācijas, kuru laikā pie Ēģiptes un Turcijas vēstniecībām Kopenhāgenā dedzināja Korāna kopijas. Šo rīcību nosodīja ārlietu ministrs Lars Leke Rasmusens, uzsverot, ka šis nelielais cilvēku skaits nereprezentē Dānijas sabiedrību vai tās vērtības.
"Delfi", atsaucoties uz aģentūru LETA, iepriekš ziņoja, ka liela daļa Dānijas opozīcijas partiju paziņojušas, ka ir pret valdības plānu zināmos apstākļos aizliegt Korāna dedzināšanu. Brīvībām vienmēr ir lielāks svars nekā reliģiskām dogmām, teikts paziņojumā, ko atbalstījušas septiņas no deviņām opozīcijas partijām - no kreisā Vienotības saraksta līdz nacionālkonservatīvajai Dānijas Tautas partijai.
Dānijas policija līdz 10. augustam arī ir pastiprinājusi robežkontroli. "Amatpersonas ir secinājušas, ka šajā laikā ir svarīgi pievērst lielāku uzmanību personām, kuras ieceļo Dānijā, lai reaģētu uz konkrētajiem un aktuālajiem draudiem," paziņoja Dānijas Tieslietu ministrija.
Nesenie protesti, kuros dedzināts Korāns kaimiņvalstī Zviedrijā, izraisījuši starptautisku sašutumu. Irānas, Irākas, Jordānijas, Kataras, Saūda Arābijas, Turcijas, Libānas un Apvienoto Arābu Emirātu valdības vai nu nosodīja dedzināšanu, vai apturēja konkrētas ekonomiskās un politiskās saites ar Stokholmu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
