Krieviju ar okupēto Krimas pussalu savienojošā tilta apkārtnē naktī uz sestdienu atskanējuši vairāki sprādzieni, vēsta aģentūra UNIAN.
Vietējie iedzīvotāji ziņo par pavisam trīs skaļām eksplozijām.
"Telegram" kanāls "Mash" ziņo, ka uz Krimas tilta ir atslēgts apgaismojums, kas, visticamāk, saistīts ar drošības pasākumiem. Tāpat ir slēgta uzbraukšana uz tilta.
Iespējams, noticis mēģinājums uzbrukt tiltam ar peldošajiem droniem.
Pēc sprādzienu sērijas okupanti gaisā pacēluši trīs iznīcinātājus gaisa mērķu pārtveršanai virs Azovas jūras. "Krievijas Federācijas armijas karavīri Krimā ir paaugstinātas gatavības režīmā. It īpaši Sevastopolē," ziņo partizānu kustība "Ateš".
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma Krimas tilts jau divas reizes ir cietis sprādzienos. Pirmā reize bija 2022. gada 8. oktobrī, bet otrā – šogad 17. jūlijā.
Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Daņilovs atzina, ka abos gadījumos bijis iesaistīts Ukrainas drošības dienests (SBU), skaidro UNIAN.
Pēc jūlija sprādziena medijos izskanēja informācija, ka tilts papildu drošībai tiek aprīkots ar ūdens nožogojumiem.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
