Dienvidamerikas valstis samitā spriež par Amazones lietus mežu saglabāšanu

Lula solīja, ka divu dienu ilgajā Amazones sadarbības līguma organizācijas (ACTO) sanāksmē Belenā centīsies panākt ambiciozus solījumus, lai apturētu pasaulē lielākā lietus meža iznīcināšanu.

"Šī ir nozīmīga sanāksme. Tā iezīmēs pagrieziena punktu Amazones aizsardzības (..) vēsturē," pirms sanāksmes atklāšanas sacīja Lula.

Šī ir pirmā ACTO augsta līmeņa sanāksme 14 gadu laikā. ACTO 1995.gadā izveidoja Dienvidamerikas valstis, kas atrodas Amazones baseinā: Bolīvija, Brazīlija, Ekvadora, Gajāna, Kolumbija, Peru, Surinama un Venecuēla.

Amazones baseins ir mājvieta aptuveni 10% Zemes bioloģiskās daudzveidības, 50 miljoniem cilvēku un miljardiem koku.

Zinātnieki brīdina, ka lietusmežu izciršana var novest Amazoni līdz "lūzuma punktam", kuru pārsniedzot, koki iznīkst un nevis absorbēs oglekli, bet gan izdalīs to, un tas katastrofāli ietekmēs klimatu.

Reģiona valstis ir apņēmības pilnas "neļaut Amazonei sasniegt punktu, no kura nav atpakaļceļa," sacīja Brazīlijas vides ministre Marina Silva.

Lula vēlas ar šo samitu stiprināt ACTO un izstrādāt kopīgu deklarāciju ar drosmīgu rīcības plānu, lai apturētu mežu izciršanu. Samits ir arī sava veida ģenerālmēģinājums 2025.gadā plānotajām ANO sarunām par klimata pārmaiņām, kas arī notiks Belenā.

Amazonē meži tiek izcirsti galvenokārt liellopu audzēšanas dēļ, taču izciršanu veicina arī korupcija, zemes sagrābšana un organizētā noziedzība, tai skaitā nelegāla narkotiku, ieroču, kokmateriālu un zelta tirdzniecība.

Brazīlijā, kas ir pasaulē lielākā liellopu gaļas un sojas eksportētāja un kurā atrodas 60% Amazones teritorijas, jau iznīcināta aptuveni viena piektdaļa lietus mežu.

Vides aizsardzības grupas mudina visas astoņas valstis pieņemt Brazīlijas apņemšanos līdz 2030.gadam izskaust nelikumīgu mežu izciršanu, lai gan Brazīlijas amatpersonas ir norādījušas, ka šīm sarunām var būt nepieciešams vairāk laika.

Kolumbijas prezidents Gustavo Petro tikmēr mudinājis citas valstis ievērot viņa solījumu aizliegt jaunus naftas ieguves darbus. Tas ir jutīgs temats ar naftu bagātajai Venecuēlai un arī Brazīlijai.

Ekvadorā šomēnes notiks referendums par to, vai pārtraukt urbšanas darbus naftas ieguvei Jasuni pamatiedzīvotāju rezervātā, no kura nāk 12% no valstī iegūtās naftas. Kolumbijas savukārt aicināja samita deklarācijā iekļaut mērķi līdz 2025.gadam saglabāt 80% Amazones teritorijas. To pieprasa arī pamatiedzīvotāju grupas.

Brazīlija arī aicina samitā izveidot starptautisku policijas darba grupu šim reģionam un zinātniski pētniecisku grupu, kas būtu veidota pēc ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) parauga.