Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka ir pieņemts lēmums atlaist no darba visus apgabala kara komisārus. Šāds lēmums pieņemts Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sēdē, teikts prezidenta paziņojumā.
"Mūsu lēmumi. Atlaižam visus apgabalu kara komisārus. Šo sistēmu ir jāvada cilvēkiem, kuri skaidri zina, kas ir karš un kāpēc cinisms un kukuļņemšana kara laikā ir valsts nodevība," teica Zelenskis.
Atlases sistēmu var uzticēt karavīriem, kas ir izgājuši cauri frontei vai kuri nevar karot, jo ir zaudējuši veselību, viņš ir pārliecināts.
Lēmuma izpilde jānodrošina bruņoto spēku virspavēlniekam Valērijam Zalužnijam, bet jaunos kara komisārus pirms tam pārbaudīs Ukrainas drošības dienests (SBU).
Zelenskis atklāj, ka līdz šim pret Teritoriālo komplektēšanas un sociālā atbalsta centru amatpersonām sāktas 112 krimināllietas. Starp aizdomās turētajiem ir pilsētu un rajonu kara komisāri, militārās ārstu komisijas darbinieki un citas amatpersonas.
"Katram kara komisāram, pret kuru ir sākta krimināllieta, būs jāatbild. Pilnībā taisnīgi," tā Zelenskis. Savukārt citiem atlaistajiem komisāriem un citām amatpersonām ar uzplečiem, pret kurām nav pierādījumu par noziegumiem vai pārkāpumiem, ja vēlēsies saglabāt dienesta pakāpi un pierādīt savu godu, būs jādodas uz fronti, papildina prezidents.
Viņš gan uzsver, ka armija nav un nekad nebūs kriminālsoda aizvietotāja.
Zelenskis uzsver, ka karavīru atlases un atbalsta sistēma pašlaik strādā necienīgi: "Tā, kā tur izturas pret karavīriem, kā izturas pret saviem pienākumiem. Tas ir vienkārši amorāli".
Ukrainas prezidents rīkojumu pārbaudīt visu kara komisāru darbu deva 23. jūnijā. Tas notika pēc skandāla, kurā nāca gaismā fakts, ka Odesas apgabala kara komisāra Jevgēnija Borisova ģimene kara laikā ieguvusi elitārus īpašumus un auto Ukrainā un ārzemēs.
9. augustā Nacionālā korupcijas novēršanas komisija (NAPK) paziņoja, ka pārbauda 135 kara komisāru darbību un ka vairumā gadījumu tiek apstiprināts šo amatpersonu godīgums.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
