Šī nedēļa iezīmē nozīmīgu posmu Afganistānas iedzīvotāju dzīvē. Pirms diviem gadiem, 15. augustā, pēc ASV un NATO spēku izvešanas no valsts, tādējādi pārtraucot 20 gadus ilgušo karu, grupējums "Taliban" pārņēma varu Afganistānā.
Organizācija "Human Rigts Watch" (HRW) savā ziņojumā norāda, ka "Taliban" amatpersonas ir ne tikai pastiprinājušas ierobežojumus sieviešu tiesību jautājumos, bet arī attiecībā uz mediju saturu un brīvas informācijas plūsmu, tādējādi valstī veicinot cenzūru.
Afganistānā kopš 2021. gada 15. augusta novērojama viena no vissmagākajām humānajām krīzēm pasaulē. Vairāk nekā 28 miljoniem iedzīvotāju jeb divām trešdaļām no valsts populācijas ir steidzami nepieciešama humānā palīdzība. Tā kā lielu daļu valsts budžeta veidoja tieši finansiālais atbalsts no ārvalstīm, kas tika apturēts protestā pret "Taliban" spēku nākšanu pie varas, lielākā daļa valsts iedzīvotāju šobrīd saskaras ar smagu nabadzību, valsts ekonomikai strauji sabrūkot, uzsver ārvalstu mediji.
"Esmu sava dzimuma gūstekne"
"Taliban" otrajā gadā pie varas dominēja tieši aizliegumi pret Afganistānas sievietēm un meitenēm, sākot ar uzturēšanos publiskās vietās un beidzot ar izglītības iespējām.
Grupējums divu gadu laikā ir sistemātiski ierobežojis sieviešu un meiteņu cilvēktiesības, kā arī "nosmacējis" visus viņu dzīves aspektus, norāda Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) eksperti, uzsverot, ka šāda attieksme varētu būt "dzimumu aparteīds"
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
