Pret Krieviju vērstās sankcijas, tostarp tirdzniecības ierobežojumi, kas veicina rubļa vērtības samazināšanos novedīs diktatoru Vladimiru Putinu izvēles priekšā – turpināt karu, vai glābt valsts ekonomiku, analizē laikraksts "The Washington Post".
Rubļa vājināšanās ir viena no acīmredzamākajām Krievijas ekonomikas spriedzes pazīmēm, atzīmē medijs. Šogad rublis piedzīvojis vienu no straujākajiem vērtības kritumiem jaunattīstības tirgos.
Līdz jūlijam ASV bija noteikušas sankcijas pret vairāk nekā 3600 privātpersonām, organizācijām, kuģiem un lidmašīnām. Vašingtonas sankcijas vērstas pret 10 lielākajām Krievijas bankām, militārajiem ražotājiem un valdības amatpersonām līdz pat Putinam.
Eiropas Savienības (ES) sankciju saraksts pārsniedza 1800 ierakstu. Lielākās un nozīmīgākās koordinētās Rietumu sankcijas ietver Krievijas Centrālās bankas aktīvu 300 miljardu dolāru vērtībā bloķēšanu ārvalstīs un naftas embargo, pasvītro medijs.
Tāpat ir spēkā militāriem mērķiem piemērotu tehnoloģiju eksporta ierobežojumi. Papildu sankcijas ietver aktīvu iesaldēšanu, banku un tirdzniecības ierobežojumus, kā arī citas finansiālās sankcijas pret Krievijas fiziskajām un juridiskajām personām.
Krievijas ienākumi no naftas pārdošanas jūlijā bija par 41% zemāki nekā pirms gada. Tekošā konta proficīts (ienākumu pārsvars pār izdevumiem) ir samazinājies par vairāk nekā 140 miljardiem dolāru 2023. gada pirmo septiņu mēnešu laikā, salīdzinot ar to pašu periodu pērn.
Medijs skaidro, ka ASV un sabiedrotie plāno pārtraukt sankciju un tirdzniecības ierobežojumu apiešanu caur trešajām valstīm. Viens no iespējamiem soļiem varētu būt tā saukto sekundāro sankciju pastiprināšana pret trešajām pusēm, kas veic sankcijām pakļaujamus darījumus ar Krieviju.
Te gan pastāv risks, ka sekundārās sankcijas var izraisīt konfliktus starp draudzīgām valstīm, piemēram, starp ASV un Indiju, kā arī padarīt smagākas jau tā sarežģītās Vašingtonas attiecības ar Pekinu, atzīst "The Washington Post".
2023. gada 12. augustā rubļa vērtība samazinājās līdz 100 vienībām pret dolāru. Lielāks kritums tika piedzīvots tikai 2022. gada martā, kad rubļa vērtība nokrita līdz 107 par vienu ASV dolāru.
Otrdien, 15. augustā, Krievijas Centrālā banka steidzami paaugstināja bāzes procentu likmi.
16. augustā aģentūra "Reuters" ziņoja, ka Maskava gatavo ārkārtas ierobežojumus rubļa atbalstam. Medijos izskanēja, ka rubļa kritums saniknojis Putinu un viņš sasaucis ārkārtas sanāksmi.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
