Miniatūrs Brīvības piemineklis un smeķīgi kūpinājumi – kā rit dzīve Brazīlijas latviešu ciemā 'Vārpa'

Latviešu baptistu ieceļotāju ciems "Vārpa" Brazīlijas Sanpaulu pavalstī dibināts pirms mazliet vairāk nekā simt gadiem. 1922. gadā izveidotais patvērums ir mājas 400 iedzīvotājiem, no kuriem ap 40% ir latviešu izcelsmes, bet tuvākajā teritorijā dzīvo vēl 382 trimdas latvieši. Viņu galvenā nodarbošanās ir tūrisms, mājsaimniecība (galvenokārt rokdarbi) un lauksaimniecība (biškopība, augļkopība, gaļas pārstrāde).

1890. gada "Baltijas Vēstnesī" minēts, ka divi latvieši – teologs un luterāņu mācītājs Kārlis Balodis un filozofijas doktors Pēteris Zālītis – apceļojuši Brazīliju, kur atraduši labvēlīgus apstākļus zemes iegūšanai un apstrādāšanai, kā arī pretimnākošu attieksmi no Brazīlijas valdības iespējamo ieceļotāju uzņemšanā. 1922. gadā Brazīlijā ieradušās pirmās latviešu baptistu misionāru ģimenes. Tās ar vilcienu devušās līdz tagadējai Sapezāles dzelzceļa stacijai, no kuras mērojušas 35 kilometrus tālu ceļu caur mežu līdz vietai, kur mūsdienās atrodas latviešu kopienas ciems "Vārpa".

Lai gūtu dziļāku ieskatu "Vārpas" ikdienā, "Delfi" lūdza vēstnieku Brumelu komentēt pieredzēto.

Kāpēc jūs devāties vizītē uz "Vārpu"?

Mana sieva ir brazīliete. Šovasar devāmies atvaļinājumā uz Brazīliju. Mēs palikām pie manas sievasmātes Sanpaulu štata laukos, un es kaut kā pamanīju, ka šīs mājas atrodas tikai aptuveni pusotras stundas brauciena attālumā no "Vārpas"