Igaunijā vēlas aizliegt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem vēlēt vietvaras

Pašreizējā situācijā šis aizliegums attiektos uz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, jo abas šīs valstis īsteno agresiju pret Ukrainu.

Likumprojekta autori norāda, ka Igaunijas valsts iestādēm nav iespēju pārliecināties, vai agresorvalstu pilsoņi ir brīvi no šo valstu ietekmes.

Pašlaik visiem ārvalstniekiem un personām bez pilsonības, kas pastāvīgi dzīvo Igaunijā, ir tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās.

Balsstiesību pagaidu ierobežojums, kas tiktu noteikts, grozot pašvaldību vēlēšanu likumu, liegtu tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās ārvalstniekiem, kas ir tādas valsts pilsoņi, kuru Eiropas Parlaments vai Rīgikogu atzinis par agresorvalsti.

Gaidāms, ka drīzumā tieslietu ministrs Kalle Lānets, kurš ir premjerministres Kajas Kallasas vadītās Reformu partijas biedrs, iesniegs likumprojektu vērtēšanai koalīcijas padomes sēdē.

Valdošajā koalīcijā ietilpstošās Sociāldemonkrātiskās partijas līderis Lauri Lēnemetss apšaubījis iespēju ierobežot Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās, negrozot konstitūciju. Viņš arī sacījis, ka likumprojekts esot izstrādāts Reformu partijas birojā, nevis Tieslietu ministrijā.

Arī Lānets atzinis, ka šis jautājums var nonākt Valsts tiesā, kam Igaunijā ir arī konstitucionālās tiesas funkcijas.

Opozīcijā esošās Centra partijas līderis Jiri Ratass paudis viedokli, ka iecere par balsstiesību atņemšanu pašvaldību vēlēšanās Igaunijā dzīvojošajiem Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem ir pretrunā ar Igaunijas konstitūciju un Eiropas vērtībām. Šie cilvēki maksā nodokļus un audzina bērnus Igaunijā, un balsstiesību atņemšana tos atgrūdīs no Igaunijas sabiedrības, piebildis Ratass.

Pēc 17.maija datiem, Igaunijā bija 67 774 Krievijas pilsoņi un 1052 Baltkrievijas pilsoņi ar tiesībām balsot pašvaldību vēlēšanās.

Nākamās pašvaldību vēlēšanas Igaunijā gaidāmas 2025. gada rudenī.