Sveiki, ieroči! Kā Pleskavas apgabalā karš kļuvis par galveno ideoloģiju

Līdz 2022. gada 24. februārim par Pleskavas apgabalu ārpus Krievijas robežām zināja vien retais: atpazīstamību reģionam nedeva ne senā vēsture vairāk nekā tūkstoš gadu garumā, ne robeža, ne svarīga pareizticības centra statuss. Pleskavas apgabals tagad ir reģions ar 585 tūkstošiem iedzīvotāju, lai gan vēl 2000. gadā viņu bija precīzi 800 tūkstoši. Neraugoties uz izdevīgo atrašanos pie ES robežas, Pleskavas reģions savas pozīcijas zaudē tādēļ, ka atrodas starp Pēterburgu un Maskavu, kur pēc lielajām algām dodas daudzi, jo īpaši absolventi. Pleskavas apgabalā vidējā alga ir ap 40 tūkstošiem rubļu, pēc pašreizējā kursa tie ir mazāk nekā 400 eiro. Mediānā alga ir vēl zemāka – vien 25 tūkstoši (t.i., puse reģiona iedzīvotāju saņem vairāk nekā 25 tūkstošus rubļu, bet puse – mazāk). Armijniekiem (Gaisa desantnieku divīzija Pleskavā faktiski ir lielākais darba devējs) algas ir ievērojami lielākas – 60–70 tūkstoši atkarībā no dienesta pakāpes. Tie, kas dodas karā, saņem vismaz 200 tūkstošus mēnesī. Pleskavai tā ir milzu nauda.

“Družiņņiki” un imperiālisti

Un tieši 76. desanta divīzija Pleskavu padarīja slavenu visā pasaulē. Tieši šī vienība bija atbildīga par uzbrukumu Kijivas apgabalā pērn, un tieši šī divīzija figurē atskaitēs par Krievijas izdarītajiem kara noziegumiem Bučā un Hostomeļā. Starp citu, tieši ar Pleskavas divīzijas zaudējumiem sākās tā saukto Doņeckas un Luhanskas tautas republiku okupācijas aktīvā fāze: 2014. gada vasarā Pleskavas žurnālisti vēstīja, ka kaujas operācijās bojā gāja profesionālie karavīri no Pleskavas