Ziemeļkoreja arvien vairāk resursu velta savas kodolieroču programmas attīstībai un militāro spēku uzlabošanai, kamēr tās iedzīvotāji cieš no bada un ekonomiskās krīzes, atsaucoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) pārstāvju apgalvojumiem, vēsta medijs "France24".
ANO augstākais cilvēktiesību komisārs Volkers Turks paziņoja, ka iedzīvotāji Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (KTDR) piedzīvo arvien nopietnākas politiskās represijas, kā arī pasliktinājušies ir ekonomiskie apstākļi. Viņš arī izcēla plašus, sistemātiskus cilvēktiesību pārkāpumus, kas novērojami valstī.
"Daudzi no pārkāpumiem, kurus es minēju, izriet tieši no KTDR pieaugošās militarizācijas," uzsvēra Turks. ANO pārstāvis minēja arī valstī ieviesto praksi izmantot piespiedu darbu, tostarp nostrādinot bērnus, lai "atbalstītu valsts militāro aparātu un tā spējas ražot ieročus".
Pārstāvju sanāksmi sasaukušas ASV bažās par Phenjanas lēmumu paātrināt kodolraķešu izmēģinājumus, pastiprinot spriedzi Austrumāzijā. Tā esot pirmā Drošības padomes tikšanās sešu gadu laikā, kurā apsprieda cilvēktiesības Ziemeļkorejā.
Ilgstošā valsts robežu slēgšana ir radījusi lielas grūtības tās iedzīvotājiem, tostarp pārtikas trūkumu, uzsvēra ANO Cilvēktiesību biroja īpašā reportiere Ziemeļkorejas jautājumos Elizabete Salmona. Viņa skaidroja, ka Phenjanas politika kā prioritāti izvirza militāros resursus: "Iesaldētais konflikts tiek izmantots, lai attaisnotu nepārtrauktu militarizāciju Ziemeļkorejā, kas rada postošas sekas tās iedzīvotājiem. Valsts līderi turpina pieprasīt saviem iedzīvotājiem savilkt ciešāk jostas, lai pieejamos resursus izmantotu kodolprogrammas un raķešu programmas finansēšanai."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
