Algotņu grupējuma "Vagner" vadoņa Jevgēnija Prigožina nāve nav beigas, bet ir sākums varas tranzīta procesam Krievijā, intervijā medijam "Radio Svoboda" pieļauj Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Daņilovs.
Daņilovs uzsver, ka jūnijā notikušais "Vagner" dumpis nevarēja notikt bez Krievijas spēka struktūru atbalsta. Analīzi par to, kā un kāpēc notika dumpis, var skatīties šeit. Bet Krievijas spēku zaudējumi pēc šī incidenta apskatīti te.
"Prigožins nebija traks, lai pats izlemtu rīkot šo maršu. Tie cilvēki, kas viņam deva norādes virzīties uz Maskavu, viņu arī apturēja. Turklāt visam notiekošajam vēl būs sekas. Tās nav beigas visām šīm lietām, kas notiks Krievijā," uzskata Daņilovs.
Daņilovs pieļauj, ka agresīvajā valstī ir sākusies varas pāreja.
"Krievijā, visticamāk, ir sācies varas tranzīts. Mēs redzam, ka Putins jau šodien zaudē kontroli pār savu valsti. Un tuvākajā laikā tur būs daudz interesantu notikumu," paredz amatpersonas.
Viņš arī uzskata, ka jau ir sākusies Krievijas sadalīšanās.
"Un vēlreiz varu uzsvērt, ka Krievijas fragmentācija ir sākusies un jau notiek. Kad Rietumi tam negrib pievērst uzmanību, negrib tam gatavoties, tā ir liela kļūda. Viņiem ir jāsaprot, ka tas notiks neatkarīgi no viņu vēlēšanās," uzsver Daņilovs.
To, ka Vašingtonā un Pekinā nevēlas Krievijas fragmentāciju, uzskata arī pieredzējušais vācu diplomāts Volfgangs Išingers. Interviju ar viņu var lasīt šeit.
Padomes sekretārs Daņilovs arī nepiekrīt viedoklim, ka Prigožina nāve nostiprinās Putina varu.
"Tas nemaz neatbilst realitātei. Nekā tāda tur nav. Turklāt tas ir trieciens pašam Putinam. Ja Krievijā lidmašīnas izlido no civiliem lidlaukiem un ar tām kaut kas gaisā notiek, ņemiet vērā, ka šajā valstī kaut kas nav kārtībā," tā Daņilovs.
Algotņu grupējumam "Vagner" bija nozīmīga loma Krievijas pilna mēroga karā pret Ukrainu. Tā vadītājs Jevgēnijs Prigožins, zināms arī kā "Putina pavārs", 23. jūnijā paziņoja, ka viņa kaujinieki dodas uz Maskavu "ieviest kārtību" Aizsardzības ministrijā. Tomēr nākamajā dienā viņš kaujinieku kolonnas apturēja un algotņi devās uz Baltkrieviju, kur viņiem tika solīts patvērums.
30. jūnijā Ukrainas militārā izlūkdienesta vadītājs Kirils Budanovs paziņoja, ka Krievijas Federālais drošības dienests (FSB) saņēmis uzdevumu Prigožinu likvidēt, bet šādai operācijai esot nepieciešams laiks.
23. augustā Prigožina lidmašīna nogāzās Krievijā un bojā gāja visu uz klāja esošie cilvēki, tostarp, starp pasažieriem esot bijis arī Prigožins. Katastrofas iemesli nav skaidri zināmi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
