55 gadi kopš padomju spēku iebrukuma Čehoslovākijā – Krievija nav mainījusies

1968. gads Čehoslovākijā sākās ar tā saukto Prāgas pavasari, kad jaunievēlētais Komunistiskās partijas vadītājs Aleksandrs Dubčeks sāka veikt politiskas reformas, lai radītu "sociālismu ar cilvēcīgu seju". 1968. gada aprīlī Dubčeks izsludināja tā saukto rīcības programmu. Tas bija vairāku reformu un plānu kopums, piemēram, cenzūras atcelšana, vārda brīvība, brīvā tirgus elementu ieviešana, ceļošanas ierobežojumu atcelšana, kā arī Slovākijas autonomijas atjaunošana.

Padomju varai, protams, šādi Dubčeka centieni nepatika. PSRS Komunistiskās partijas centrālkomitejas ģenerālsekretārs Leonīds Brežņevs vairākkārt sarunās centās Čehoslovākijas līderus "vest pie prāta", tomēr, tā kā viņi nepadevās, padomju puse nolēma Dubčeku un viņa līdzgaitniekus neitralizēt ar spēku.

"Lielākajai daļai Čehoslovākijas iedzīvotāju 1968. gada iebrukums bija zaudēto sapņu un zaudētās cieņas laiks. Mēs labi atceramies, kā tas bija. Jo Ukraina šobrīd vēlas tikai to pašu, ko mēs gribējām toreiz. Viņi vēlas paši noteikt savu likteni. Kopš tā laika Krievija nav mainījusies – valstij ir cits nosaukums, bet tās ārpolitika un vērtības ir tieši tās pašas," šogad 21. augustā Prāgas centrā, Vāclava laukumā, pieminot padomju invāzijas 55. gadadienu, uzrunā teica Čehijas prezidents Petrs Pavels.

Tomēr līdzības Čehoslovākijas okupācijā pirms 55 gadiem un Krievijas uzsāktajā karā Ukrainā pērn nav tikai lozungu un vērtību līmenī. Abi šie notikumi sākās ar