Ukrainai ir daudz mazāks gūstekņu apmaiņas fonds nekā Krievijai, jo pirmajās pilna mēroga iebrukuma dienās okupanti sagrāba "šausmīgu ķīlnieku skaitu", tostarp civiliedzīvotājus, intervijā medijam "Radio Svoboda" atklāja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs Kirils Budanovs.
"Mums tas [apmaiņas fonds] ir krietni mazāks neka Krievijas federācijā. Tā ir patiesība. Jo pirmajās iebrukuma dienās Krievija sagrāba šeit šausmīgu ķīlnieku skaitu, tostarp civilos, spēka struktūru pensionārus, vienkārši cilvēkus, kuri, viņi uzskatīja, ir kaut kas briesmīgs viņiem, nu, un tā tālāk. Tāpēc mūsu skaitļi diemžēl ir zemāki. Tas ir jāsaprot. Un, par nožēlu, es domāju, ka panākt šos skaitļus mēs nevarēsim," teica Budanovs.
Budanovs atteicās nosaukt konkrētu gūstekņu skaitu, norādot, ka tas ir valsts noslēpums.
Viņš atklāj, ka aptuveni 20% gūstā nonākušo okupantu padodas brīvprātīgi.
Militārā izlūkdienesta vadītājs arī stāsta, ka Krievija apsver iespēju mobilizēt vēl 450 tūkstošus cilvēku karam pret Ukrainu.
"Mobilizācija Krievijas Federācijā nekad nav beigusies. Tas, ka pagājušajā rudenī iesauca kopumā aptuveni 350 000, nedaudz mazāk, bet aptuveni tā, visi kaut kā uzskata, ka iesauca un viss. Nē. Iesaukšana notiek katru mēnesi. Tagad viņi apsver variantu, tas vēl nav līdz galam izlemts jautājums, iesaukt vēl papildu 450 000," tā Budanovs.
Drošībnieks papildina, ka ar slēptās mobilizācijas palīdzību Krievijā ik mēnesi tiek iesaukti no 20 līdz 22 tūkstošiem cilvēku.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
