"Vagner", neapšaubāmi, ir visplašāk zināmais Krievijas algotņu grupējums, kura vārds saistīts ar Krimas okupāciju, Krievijas darbībām Sīrijā, klātbūtni Āfrikā, asiņainajām kaujām par Bahmutu un tā līdera Jevgēnija Prigožina izaicinājumu Krievijas militārajai vadībai. Pēc Prigožina nāves, iespējams, šī privātā militārā kompānija pārstās eksistēt, bet tā nebūt nav vienīgā Krievijas algotņu grupa – tādu ir daudz, un iebrukums Ukrainā to lomu ir aktualizējis.
Algotņi ļauj veikt hibrīdās operācijas bez tiešas valsts iesaistes, izvairoties no starptautiskiem konfliktiem. Šādu grupu finansēšanu var uzticēt no Kremļa labvēlības atkarīgiem oligarhiem, tās izmaksā mazāk par regulārās armijas izvietošanu, tās var nenorādīt oficiālajā zaudējumu statistikā, valstij nav pienākumu pret algotņu tuviniekiem utt.
Krieivjā ir vairāk nekā 20 aktīvu algotņu grupējumu. Visas grupas tādā vai citādā veidā ir saistītas ar Kremli, secina pētnieki. 25 no grupām ir darbojušās vai turpina darboties Ukrainā, bet 12 radītas ekskluzīvi izmantošanai šajā valstī. 11 algotņu grupas radītas pēc 2022. gada februāra.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
